Kā runāt ar brāļiem un māsām Kristū?
Galvenā lieta ir satikties. Satikties tā, lai cilvēks redzētu un saprastu, KĀ viņš satiekas ar Dievu.
Kāda jēga būtu satikties, lai būtu mīļi, mierīgi un feini? Tomēr ir jēga, jo jāmēģina satikties, tas nozīmē satikties patiesībā.
Varbūt visi dzirdēja, ka "vārdiem ir spēks"? Bet vai sarunai ir spēks? Vai saruna ir tikai runāšana, no kuras nebūs nekā? Vai tu zini, ka saruna patiesībā var mainīt visu tavu dzīvi?
Kā veikalā cilvēks ieiet, lai piemēram nopirktu vajadzīgus intrumentus, tā saruna patiesībā un mīlestībā var dot cilvēkam instrumentus vajadzīgus garīgajai dzīvei. Un saruna ne tikai var dot instrumentus, bet var iemācīt lietot tos.
Vai tu tici, ka sarunā mēs satiekamies ar Dievu, jo taču mēs lūdzamies? Tas nekas, ka cilvēks - sarunas laikā - atklāj, ka nevar darīt to, par ko iet runa. Tas notiek tikai tāpēc, ka cilvēks vēl nav iemācījies lietot šos garīgās dzīves instrumentus. Jo vairāk lietos, jo vairāk sapratīs.
Kā atverties uz Dievu? Tā cilvēki jautā gadiem ilgi. Kāda būs atbilde? Atbilde ir tikai viena: jālasa Evaņģēlijs, lai tas veidotu manu dzīvi, lai būtu klātesošs manā dzīvē. Ja es esmu savas dzīves kungs un pildu savu gribu, un informācijas no maņām uzskatīšu uzreiz par patiesību, un nepadošos darbam, caur kuru es meklētu patiesību - tad kā es varu atverties Dievam? Jālasa Evaņģēlijs un jāieved tas dzīvē.
Kādā skaistā dienā man teica:
- man vajag emocijas - tā teica kāds cilvēks.
- man vajag vieglus stāstus par Dievu - cits cilvēks.
- vissvarīgākas ir emocijas - teica vēl cits cilvēks.
Redziet, man ir jautājums, vai kādam ir vajadzīga patiesība? Taču tikai tā atbrīvo cilvēku.
Bet jau nākamā dienā kāds man teica, lai es runātu sarežģītas lietas, kas ved uz patiesību. Un, protams, ar Dieva palīdzību es to darīšu, lai tikai būtu kam stāstīt par Dievu.
Un pēdējais jautājums, vai jūs zināt, kāpēc manā blogā nav fotogrāfiju? Ne tāpēc, ka nevar. Ne tāpēc, ka fotogrāfijas nav skaistas, vai nav vajadzīgas. Pirmkārt un galvenokārt, es gribu ar Jums satikties, bet tikšanās pamats nav maņās, bet garā, patiesībā un mīlestībā. Tas, kas traucē, mēs varam mierīgi atstāt ārā un lietot tad, kad būs vajadzība. Vai kādam tas patīk vai ne, tas ir nepieciešams.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru