Dieva Dēla Iemiesošanās, Upuris, Euharistija - sv. Franciska vēstulē ticīgajiem 2.
Lūk, liela mīlestība, nabadzīga Franciska mīlestība uz Nabadzīgo, Šķīsto un Debesu Tēvam Paklausīgo Jēzu Kristu. Franciska euharistiskā kruciāta klātesoša nākamā vēstulē, vēstulē ticīgiem otrajā redakcijā (fragments):
"Šo
Tēva Vārdu - tik cienīgo, tik svēto un godības pilno -
pasludināja visaugstākais Tēvs no debess caur savu svēto eņģeli
Gabriēlu,
[lai nokāptu] svētās un godības pilnas Jaunavas Marijas klēpī,
no kuras klēpja patiesi saņēma mūsu cilvēcisko un trauslo miesu.
Kurš, būdams bagāts (sal. 2Kor 8,9) pāri visam, gribēja sev uz
zemes,
ar Vissvētāko Jaunavu, savu Māti, izvēlēt nabadzību. Un tuvu
ciešanām Viņš svinēja pashu ar saviem mācekļiem un paņēma
maizi, pateicās un svētīja, un lauza un sacīja: Ņemiet un ēdiet,
šī ir mana Miesa! Un paņēma biķeri (sal. Mt 26,27) un saka: Šīs
ir manas Jaunās derības Asinis, kuras par jums un par daudziem tiks
izlietas grēku piedošanai sal. Mt 26,28). Pēc tam Viņš lūdzās
uz Tēvu sacīdams: Tēvs, ja tas ir iespējams, tad lai šis biķeris
iet man secen (sal. Mt 26,39). Un Viņa sviedri kļuva kā asins
lāses, kas pilēja zemē (sal. Lk 22,44). Tomēr Viņš ielika savu
gribu Tēva gribā sacīdams: Tēvs, lai notiek Tavs prāts (sal. Mt
26,42); ne kā Es vēlos, bet kā Tu (sal. Mt 26,39). Tēva griba
bija tāda, lai Viņa Dēls, svētīgs un godības pilns, Kuru mums
ir devis un [Kurš] ir piedzimis mūsu dēļ, lai Viņš sevi pašu
upurētu caur savām Asinīm kā Upuri un Hostiju uz Krusta altāra;
ne par Sevi, caur Kuru viss ir radies (sal. Jņ 1,3), bet par mūsu
grēkiem, un atstāja mums paraugu, lai mēs sekotu Viņa pēdām".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru