Konsekrēto diena Aglonā.

Konsekrēto diena Aglonā.

Šodien es saņēmu skaisto dāvanu - būt Aglonā, kur tika organizēta konsekrēto personu diena. Un vēl viens prieka iemesls: Pāvesta Franciska Nuncijs Latvijā pasludināja, ka Klēra Kongregācija dibināja Latvijā Starpdiecēžu Garīgo Semināru. Liels prieks un pateicība visiem, kuri centīgi strādāja, lai to sasniegtu. Tad arī novēlējumi Tēvam Rektoram, lai Dievs viņu stiprina un dod nepieciešamas žēlastības.

Baznīca vienmēr meklē iespēju attīstīties, lai palīdzētu ticīgajiem svētīgi dzīvot un pēc nāves ieiet Debesu Valstībā. Iepriekšējos gadsimtos šie centieni un valdnieku, augstmaņu un citu bagātu cilvēku līdzdarbošanās ar Baznīcu deva augļus, kuri ir redzami kā vecās baznīcas un liecības par tautas evaņģēlizāciju un katehizāciju.

Šodien viens no daudziem priesteriem, kuri bija klātesoši Aglonā, man teica, ka senāk, vēl 19. gadsimtā, bagātiem cilvēkiem bija šī sapratne, ka jābūvē baznīcas. No šiem laikiem palika galvenokārt tieši baznīcas, kuras tālāk kalpo ticīgajiem. Kad īpašniekiem tika atņemti īpašumi, "jaunie īpašnieki", precīzāk jāsaka "zagļi", par to jau nerūpējas, jo neplānoja atgriezties un negaidīja, ka kāds par viņiem lūgsies.

Šodien Aglonā bija konsekrēto personu pārstāvji, gan no dažādām kongregācijām (man sevīšķi pie sirds ir vienmēr māsu skrytku klātbūtne), gan no visiem četriem ordeņiem, kuri tagad funkcionē Latvijā (dominikāņi, paulīņi, jezuīti un kapucīni). Šī klātbūtne, īstenībā mazā ganāmpulkā, liecina par atvertību tādām dzīves formām Baznīcā Latvijā. Jo, man šķiet, ka visas kongregācijas un ordeņi tika savā laikā aicināti šeit dzīvot un strādāt. Senāk tie bija lielākā skaitā un kaut gan politiski-ekonomiskas revolūcijas vienmēr nīcināja konsekrēto dzīvi, bet, ja es labi atcēros, no paša evaņģēlizācijas sākumiem 12. gadsimtā nebija tāda perioda, kurā konsekrēta dzīve tiktu pilnīgi iznīcināta, pat ja tā bija tikai viena vienīga 100-gadīga (laikam) klostermāsiņa Rīgā, kura pēc 16. gadsimta revolūcijas sagaidīja brīvību Baznīcai 16. gadsimta beigās.

Kāpēc Baznīcai ir vajadzīgi mūki un mūķenes? Lai liecinātu par Jēzu Kristu paklausīgu Debesu Tēvam, par Jēzu, Kas ir nabadzīgs un šķīsts. Un lai liecinātu, ka mūžīgā dzīve, kurā cilvēki neprecēsies, bet dzīvos vienotībā ar Dievu kā brāļi un māsas Kristū, ka šī mūžīgā džīve sākas jau drusciņ šeit, virs zemes. Tad konsekrētie ir mūžīgas dzīves liecinieki un kā tie, kuri nes cerību visiem, bet sevišķi tiem, kuri cerību savai dzīvei zaudēja.