Ko ņemsim sev līdzi uz mūžību?

Ko ņemsim sev līdzi uz mūžību?

Šodien, Kristus Vispasaules Karaļa svētdienā, ļoti jāņem vērā paļāvība uz Dievu  un žēlsirdības nostāja pret tuvākajiem. Kā cilvēks varētu darīt žēlsirdības darbus, ja viņam nebūtu paļāvības uz Dievu? Un kā cilvēks varētu paļauties uz Dievu, ja viņš neredzētu žēlsirdību? Tāpēc mūsu plāniem mūsu dzīvē jābūt maksimāli 1% vietas, kuros galvena lieta ir padoties Dieva gribai, bet 99% Dieva plāniem. Ar vienu vārdu sakot, 100% Dieva gribas mūsu dzīvē. Jo kādi mēs būtu Karaļa karavīri, ja mēs negribētu pildīt Karaļa pavēles?

Un šeit nav ko daudz domāt: vērts vai nav vērts būt paklausīgam Karalim? Jo tas, ko piedāvā Karalis, iemet cilvēku zemē. Par to šodien nākamais svētā Franciska vēstules ticīgajiem (otrā redakcijā) fragments par svēto Komūniju, mīlestības baušļiem, grēksūdzi un gatavošanos uz mūžīgo dzīvi:

"Mums jāizsūdz visi mūsu grēki priesterim; un no viņa mēs saņemam mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesu un Asinis. Kas neēd Viņa Miesu un nedzer Viņa Asinis (sal. Jņ 6,55.57), tas nevar ieiet Debesu Valstībā (sal. Jņ 3,5). Tomēr lai ēd un dzer cienīgi, jo kas pieņem necienīgi, tas ēd un dzer sev tiesu, neizšķirdams Kunga Miesu, (sal. 1Kor 11,29), tas ir, viņš neatšķir [no citiem ēdieniem]. Darīsim vairāk gandarīšanas cienīgos augļus (sal. Lk 3,8). Un mīlēsim tuvākos kā sevi pašus (sal. Mt 22,39). Bet ja kurš negrib tos mīlēt, tā kā sevi pašu, vismaz lai nedara tiem [nekā] ļaunā, bet lai dara labu.

Tie, kuri saņēma tiesāšanas varu, lai tiesā ar žēlsirdību, tā kā viņi paši grib saņemt žēlsirdību no Dieva. Jo tiesa bez žēlsirdības būs tiem, kuri nedara žēlsirdību (sal. Jk 2,13). Lai mums ir žēlsirdība un pazemība; un dosim žēlsirdības dāvanas, jo tā mazgā dvēseles no grēcīgām netīrībām (sal. Tob 4,11; 12,9). Cilvēki zaudē visu [to], ko viņi atstāj virs zemes; tomēr sev līdzi viņi ņem atlīdzību par mīlestību un žēlsirdības dāvanas, kuras darīja un par tām viņiem būs apbalvojums un cienīga atlīdzība".