sv. Francisks, vēstules, VĒSTULE PRIEKŠNIEKIEM (I)

VĒSTULE PRIEKŠNIEKIEM (I)

¹ Visiem Mazāko Brāļu priekšniekiem, pie kuriem šī vēstule atnāks, brālis Francisks, jūsu vismazākais kalps Kungā Dievā, [sūta] sveicienu ar jaunām zīmēm debesīs un virs zemes, kuras ir lielas un visbrīnišķīgākas pie Dieva, bet daudzi mūki un citi cilvēki uzskata tās par vismazākām.

² Es jūs lūdzu vairāk, nekā no mana paša, ja jums tas šķiet lietderīgs, [lai jūs] pazemīgi lūgtu garīdzniekus, lai viņi pāri visam godinātu mūsu Kunga Jēzus Kristus Vissvētāko Miesu un Asinis un uzrakstītus Viņa svētos vārdus. ³ Biķeriem, korporāliem, altāra ornamentiem un visam, kas lietots Upurim, jābūt vērtīgiem. ⁴ Un ja kādā vietā Kunga Vissvētākā Miesa būtu nolikta pārāk nabadzīgi, pēc Baznīcas likuma jānoliek un jāsargā vērtīgā vietā un ar lielu dievbijību jānēsā, un ar atbildību citiem jādala. ⁵ Uzrakstīti Kunga vārdi, jebkur tie būtu atrasti netīrās vietās, jāsavāc un jānoliek cienījamā vietā. ⁶ Un katrā sprediķī, kuru jūs sludināt, aiciniet tautu uz gandarīšanu, un [atgādiniet] ka neviens nevar būt pestīts, kā tikai tas, kas pieņem Kunga Vissvētāko Miesu un Asinis (sal. Jņ 6,54), ⁷ un, kad priesteris Tās konsekrē uz altāra un pārnes uz citu vietu, lai visi ļaudis metas ceļos atdodot slavu, godu un pateicību (sal. Atkl 4,9) dzīvajam un patiesajam Kungam Dievam (sal 1Tes 1,9). ⁸ Un Viņa slavu tā sludiniet un sprediķojiet visām tautām, lai katru stundu un zvaniem skanot vienmēr un visā zemē visa tauta teiktu visvarenajam Dievam slavu un pateicību.

⁹ Un, pie jebkuriem maniem brāļiem priekšniekiem atnāks šī vēstule un [tie to] pārrakstīs, un pie sevis turēs, un pārrakstīs brāļiem, kuriem ir pienākums sprediķot un rūpēties par brāļiem, un visu, ko šī vēstule ietver, sprediķos līdz beigām, lai zin, ka viņiem ir Kunga Dieva un mana svētība. ¹⁰ Un lai tas ir pēc patiesas un svētas paklausības. Amen.