Revolūcija ir ļaunums.

Revolūcija ir ļaunums.

"Mieram tuvu" novembra mēnesim ir pašās beigās teksts par nabaga itāļiem, kuri 19./20.gs., 40 gadu laikā, lielā skaitā (14 miljonu) izbrauca no savas dzimtenes uz abām Amerikām meklēt darbu. Uz turieni trīs reizes braukāja arī sv. tēva Pio tēvs.

Kas notika, ka no 30 miljonu Itālijas iedzīvotājiem izbrauca gandrīz puse īsā laikā? Vai tā bija nabadzīgā (jo katoliskā) valsts? Nu nē, tur bija ļoti bagātas valstis, kuras gadsimtiem ilgi ļoti ietekmēja Eiropas ekonomiju un kultūru. Mēs protams šeit par to nerunāsim, kas notika un kādi spēki no tālienes veidoja šo karu, iznīcināja valsti un izmeta dēlus no mājām. Es tikai aicinu meklēt un lasīt. Šī revolūcija ir ļaunums un nes ļaunus augļus.

Par revolūcijām jau pietiek.

Mēs atgriežamies pie svētā Franciska un uz nākamo īsu fragmentu no viņa vēstules ticīgajiem (otrā redakcijā). Darbi iet lēni, jo ir daudz citu pienākumu. Piemēram šodien priesteriem bija iespēja klausīties, kā gāja misionāriem Viļakā pirms pāris gadiem. Un to stāstīja paši misionāri: trīs pieaugušie un pieci bērni (tie vairāk ar žestiem un darbiem). Tie protams nebija visi misionāri no evaņģēlizācijas gadiem Viļakā (sveiciens Viļakiešiem), bet tika uzaicināti, lai pastāstītu par tādu evaņģēlizācijas veidu draudzē. Es esmu viņiem ļoti pateicīgs. Un kaut gan mums bija tikai iespēja runāt (nebija iespējas taisīt prezentāciju ar projektoru), tomēr Svētais Gars mūs iedvesmoja un tā bija skaista Jaunās Evaņģēlizācijas skolas, misionāru skolas darbības, liecība. Liels paldies!

Un tagad svētais Francisks, kurš ir ļoti konkrēts un pievērš uzmanību galvenam, lai mēs šajā Evaņģēlija perspektīvā redzētu savu dzīvi ceļā uz Debesīm:

"Mums jāgavē un jāatsakās no vājībām un no grēkiem, un no pārmērības ēšanā un dzeršanā, un [mums] jābūt katoļi. Mums bieži jāapmeklē baznīcas un jāgodina un jāciena garīdznieki, ne viņu pašu dēļ, jo viņi var būt grēcinieki, bet ordinācijas dēļ un Kristus Vissvētākajai Miesai un Asinīm - kuras konsekrē uz altāra un pieņem, un citiem dala - kalpošanas dēļ. Un visi būsim stipri pārliecināti, ka neviens nevar pestīties, kā tikai caur mūsu Kunga Jēzus Kristus svētiem vārdiem un Asinīm, kurus garīdznieki saka, sludina un dala. Un viņiem pašiem jākalpo, nevis citiem. Sevišķi mūkiem, kuri atsakās no pasaules, jādara vairāk un lielākas lietas, bet arī otras neatstāt (sal. Lk 11,42)".