Sv. tēvs Pio - vienots ar Jēzu Krustā sisto.

Atpakaļ mēs lasām grāmatas "Svētais TĒVS PIO no Pjetrelčīnas - kirēnietis visiem" kādu fragmentu, kurā svētīgais pāvests Pāvils VI stāsta par šo mūku:

"Cik daudz cilvēku no visas pasaules viņš ap sevi pulcināja! Bet kāpēc? Vai tāpēc, ka viņš bija filozofs vai zinātnieks, vai tāpēc, ka viņa rīcībā būtu kādi līdzekļi? Nē! Tāpēc, ka viņš pazemīgi celebrēja Svēto Misi, no rīta līdz vakaram uzklausīja grēksūdzes un bija mūsu Kunga stigmu apzīmogots. Viņš bija lūgšanu un ciešanu cilvēks" (1971. gada 20. februāris).

Kādreiz vienā ziņā par svētīgo Honorātu es uzrakstīju, ka šajā garīgās aprūpes un garīgās dzīves laukumiņā, kas viņam palika vecumdienās un vienlaikus vajāšanu dienās, viņš gribēja visu un arī sevi pašu pilnīgi atdot Dievam. Es domāju, ka līdzīgi ir ar citiem svētajiem, arī ar sv. tēvu Pio, kurš savu spēku atrada tur, kur to atrod Baznīca, Jēzus krusta pakājē.

Grāmata mūs sūta uz "Lumen gentium" nr. 1., lai mēs izlasītu, ka "svētais Koncils [...] dedzīgi vēlas [...] izliet pār visiem cilvēkiem Kristus gaismu, kas atmirdz Baznīcas vaigā". Jā, vajadzīgi svētie, kā tēvs Pio, lai stiprāk - caur mācību un liecību, un caur Dieva zīmēm - visi cilvēki redzētu šo Baznīcas skaistumu, kurš ir no Baznīcas vienotību ar Kristu.

Šī grāmata mūs sūta arī uz "Lumen gentium" 3. numuru, lai atgādinātu šo būtiskāko:

"Baznīcas sākumu un attīstību simbolizē asinis un ūdens, kas izplūda no krustā sistā Jēzus atvērtā sāna, kā arī pravieto vārdi, kurus Kungs ir sacījis par savu nāvi pie krusta: 'Kad Es tikšu pacelts no šīs zemes, Es visus vilkšu pie sevis'. Ik reizes, kad uz altāra tiek svinēts Kristus Upuris, kurā 'Kristus ir upurēts kā mūsu Pasha', norisinās mūsu pestīšanas darbs. Vienlaikus euharistiskās maizes sakramentā tiek izteikta un īstenota vienotība starp ticīgajiem, kas Kristū veido vienu Miesu".

Dievs caur svēto tēvu Pio atgādinaja un no jaunā atklāja ticīgajiem Baznīcas skaistumu. Tādā veidā Viņš daudziem cilvēkiem atvēra ceļu uz pestīšanu, ceļu pie Sevis, pie Tā, Kura pazemīgais instruments bija tēvs Pio, kurš "pazemīgi celebrēja Svēto Misi, no rīta līdz vakaram uzklausīja grēksūdzes un bija mūsu Kunga stigmu apzīmogots. Viņš bija lūgšanu un ciešanu cilvēks".