Franciskāņu lūgšana

Otro reizi es atvēru grāmatu par sv. tēvu Pio, kas ir kirēnietis visiem un atradu kādu fragmentu. Šī fragmenta vārdi nav tēva Pio, bet tos runāja Ravennas arhibīskaps sv. tēva Pio lūgšanu grupām, kuras lielā skaitā atbrauca uz savām tikšanām Boloņā, Itālijā, 1960. gadā. Es domāju, ka šie vārdi attiecas arī uz mums, sevišķi uz tiem, kuri ir sv. Franciska bērni, un aicina uz kaut ko ļoti svarīgo, uz tādu darbu, kurā katram atradīsies vieta:

"...un jūs zināt, ka svētais Francisks un viņa sekotāji mums ir atstājusi baznīcas, klosterus un neskaitāmus labos darbus. Taču atcerieties, ka šīs baznīcas, klosteri un karitatīvais darbs ir auglis Franciska dotajam garīgumam, kam izdevās mainīt tā laika sabiedrību, kas bija gandrīz tikpat slima kā mūsējā.

Lūgšanu grupu draugi, cik gan vērta būtu tik skaista baznīca kā šī - svētā Franciska baznīca Boloņā -, cik gan vērta būtu Ciešanu atvieglošanas mājas celtniecība, kaut arī tai piemistu viņa vitālais gars, ja mēs nedotu kaut ko no sevis, ja mēs nepārveidotu visu ap sevi par baznīcu, par Ciešanu atvieglošanas, tas ir, Tuvākmīlestības, māju. Ja viss būs baznīca, ja viss būs tuvākmīlestība un ja viss pirmkārt būs lūgšana, tad jūsu kustība kļūs, ja atļausiet sacīt, viena no skaistākajām, varbūt pati skaistākā lappuse svētā Franciska un viņa darbu vēsturē kopš franciskāņu ordeņa aizsākuma trīspadsmitajā gadsimtā".