Daži stariņi par svētīgo tēvu Honorātu, kapucīnu (1829-1916)

Šis teksts nebūs svētīgā Honorāta biogrāfija, bet ieskatīsimies viņa dienas grāmatā, kuru - būdams ordenī - rakstīja. Šajā grāmatā viņš ievietoja savas garīgas pārdomas, vārdus no meditācijām, rekolēkciju lēmumus, atgriešanās centienus, dienas kārtību. Par šiem rakstiem neviens nezināja, tos atrada viņa klostera cellē nāves dienā. Svētīgais Honorāts šo grāmatu rakstīja sev, bet Dieva priekšā, tā bija - ja drīkst tā teikt - viņa garīgās dzīves rokas grāmata, bet arī viņa garīgās dzīves atspulgs. Kādā mērā tā ir kā lūgšana vai liecība par lūgšanu. Tā ir kā ceļš uz svētumu, pa kuru šis mūks gribēja iet stingri un precīzi, lai ierobežotu un atmestu to, kas traucē attiecībās ar Dievu; lai būt gatavam pildīt Dieva gribu un pieņemt to, ko Dievs ir sagatavojis. Jo laiki bija tādi, ka valsts arvien vairāk ierobežoja brīvību, arī ticības brīvību, ļoti ierobežoja garīgo aprūpi, ka kalpošanas laukums palika arvien mazākais. Tāpēc svētīgais Honorāts Kozminskis nolēma visu, pilnīgi visu šajā laukumā, piepildīt ar Dievu - vai svētajā Misē, vai grēksūdzē (ļoti liels katehizācijas un evaņģēlizācijas laukums), vai rakstīšanā - garīgajā literatūrā (sevišķi klostermāsām slēptajās kongregācijās), vai rakstīšanā sev un Dievam dienasgrāmatā ("Notatnik duchowy").

Šeit būs daži mazi fragmentiņi, kā arī fragmentu saīsinājumi.

***

Visām rekolēkcijām tēvs Honorāts pieņem šādus principus:

1. Pēc kādām rekolekcijām gatavo un raksta savus lēmumus.
2. Viņš grib mainīt savu dzīvi.
3. Lēmumiem no rekolekcijām jābūt tādiem, lai tas būtu atgriešanās un dzīves atjaunotnes pamats.
4. Lēmumi jāraksta, lai pie tiem grieztos.
5. Neko nedrīkst mainīt lēmumos, bet ja mainīt, tad tikai uz labāko.

***

Pēc kādām rekolekcijām Svētīgais raksta:

1. Viņš lūdz Mariju, Dieva Māti, lai Tā būtu viņa atgriešanās aizbildne.
2. Viņš lūdz Mariju, lai Tā viņu sargātu, atgadinātu par lēmumiem, palīdzētu izpildīt tos.
3. Viņš lūdz Mariju, lai Tā pieņemtu savā sirdī šos viņa lēmumus un centienus atgriezties, un lai upurētu tos Dievam no savas sirds.
4. Viņš lūdz Mariju, lai Honorātam Tā izlūgtu pie Dieva vēl bagātāko svētību.

***

Pēc citām rekolekcijām Honorāts...:

1. ...lūdz Dievmāti, lai Tā viņu uzņemtu savā sirdī, jo viņš vēlas dzīvot šajā sirdī, sekot viņas sirds tikumiem, grib visu pārdzīvot kopā ar Mariju, grib kalpot Dievam no Marijas sirds; viņš vēlas tādā veidā kļūt par Dievam patīkamu upuri.
2. ...upurē no jaunā Marijas sirdij klostermāsas no kongrgācijām, kuras viņš dibināja, un vēlas šīm kongregācijām vislabāk kalpot.

***

Pēc 40. dienu rekolēkcijām:

1. Svētīgais Honorāts redz ļoti dadz žēlastību, kuras Dievs viņam piešķir.
2. Kapucīns saprot, ka Dievs viņu aicina atgriezties.

***

Citreiz viņš raksta par saņemtām žēlastībām:

1. Atgriešanās - viņš jūtas kā kāds, kas atgriezās no elles, lai šeit, virs zemes, labotos un gandarītu, pateiktdamies Dievam par atbrīvošanu no Sātana verdzības.
2. Viņš redz savu dzīvi kā kalpošanu Dievam, Kurš viņu izglāba.
3. Tagad Honorāts saprot, ka viņš pilnīgi pieder Dievam.
4. Svētīgais raksta, ka ne tikai jūt paaicinājuma balsi, bet jūt to vēl stiprāk un nemitīgi.
5. Viņš atzinas savos netikumos: iekārē un slinkumā, vājā mūka disciplīne, kopš noviciāta atzīstas, ka ir Jēzus nodevējs, ka zaudē Dieva žēlastības, ka neatbild paaicinājumam.
6. Jau daudzus gadus Honorāts lūdza Dievu, lai klosteros būtu dzīvs ordeņa gars, dievbijības gars, domāšanas par Dievu gars, gandarīšanas gars, augstākās pilnības un svētuma gars; Honorāts lūdz Dievu, lai palīdzētu viņam iet labošanas ceļu.

***

Darbs formācijas un jauno kongregāciju dibināšanas laukumā:

1. Svētīgais Honorāts sauc šīs dvēseles: nevainīgas, šķīstas, dedzīgas Dieva mīlestībā, nemitīgi lūgšanā, gandarīšanā stingras, ar visu sirdi drosmīgi iet uz pilnību, apdāvinātas ar Dieva dāvānām piešķirtām vienīgi izredzētiem Dieva kalpiem, neparasta dzīve, ikdienišķie un heroiskie tikumu pierādījumi, dzīvo stingrā konsekrētā dzīvē līdzīgi kā sv. Francisks un viņa brāļi, un kā sv. Klāra un viņas māsas, dzīva ticība, svēta degsme.
2. Viņš pats tieši tā gribēja dzīvot.
3. Honorāts saprata, ka Dievs deva viņam kalpot šīm dedzīgām dvēselēm, lai viņš zinātu, ka arī šodien var tik dedzīgi kalpot Dievam.

***

Šķērslis:

1. Daudz garīgas aprūpes, maz laika sev, lai dziļāk padomātu par savu garīgo dzīvi.
2. Viņš pieņēma lēmumus pēc rekolekcijām, pildīja tos, bet pēc dažiem gadiem pietrūka spēka.
3. Honorāts lūdza Kungu Dievu, lai to pārceltu mierīgajā klosterī, kur ir maz garīgas aprūpes.
4. Dievs atbildēja viņa lūgumam un jau nākamajā diena pārcela viņu uz citu klosteri (nakti atnāca cara policisti un visus mūkus - izņemot vienu - pārveda uz klosteri Zakročimjā).

***

Jaunajā klosterī:

1. Sākumā dedzība, bet virspusīga un ātri beidzās.
2. Honorāts saprata, ka labākas vietas labošanai viņam nebūs, viņam ir miers, klusums, garīgais tēvs, vajadzīgas grāmatas, celle un visu ko vajag.
3. Tēvs saprata, ka viņam jādarbojas uz reiz: sākumā 40. dienu rekolekcijas, kurās viņš grib:

• sagatavoties grēksūdzei no visas dzīves,
• paskatīties uz savu lūgšanu, garīgo aprūpi, mortifikācijai - kā tos uzlabot,
• labāk iepazīties ar ordeņa regulu, konstitūcijām, liturģiju,
• uzrakstīt lēmumus pēc rekolekcijām, arī atkārtot šos iepriekšējos lēmumus,
• ieviest kārtību dienas, nedēļas, mēneša un gada plānā,
• pilnīgi visu un precīzi rakstīt, lai nākotnē no jaunā to lasītu un labotu savu dzīvi. Tā būs viņa ikdienišķa dzīves regula.

***

Dažas domas no dienasgrāmatas ("Notatnik duchowy"):

1. "Es izjūtu lielo pateicību par paaicinājuma žēlastību; visas īpašības un dāvanas dotas apustuļiem esmu atradis konsekrētajā dzīvē".
2. "Dievs, Tu zini, ka es mīlu tikai Tevi vienīgo, tikai Tevi es vēlos, tikai Tevī es priecājos,, bet ja Tu redzi, ka es priecajos vairāk no tā, ko Tu dari caur mani, tad piedod un iznicini šo egoismu, un ļauj man priecāties tikai Tavā godībā, vienalga caur kādu cilvēku Tu to gribēsi izplatīt".
3. "Piepildīties vienīgi ar Dievu [...] bet no radībām [...] atraut sirdi".
4. "Kristus ir pasaules, Baznīcas un Ordeņa pamats. Šo triju iemeslu dēļ mēs visā esam Viņa parādnieki un mums jākalpo Viņam. Pilnīga gudrība ir pazīt Kristu, jo Viņā ir visa pasaule ar savu sākumu. Pazīt Kristu ir pilnīgs saprāts, jo Viņā atrodas visi praktiskie svētuma un tikuma principi. Pazīt Kristu - tā ir svētība, jo Viņš pats piepilda, bez Viņa nekā [nav]".
5. "Senāk es gribēju būt universālais un es biju nemierīgs, kaut gan es visu ķēru; šodien es neko neprotu un es esmu mierīgs. Kāpēc tādās tumsībās Tu, Dievs, atstāj cilvēku, ka viņam jāskrej pie Tevis ar tātām piepūlēm. Kristus ir mūsu gribas vislielākais labums, Viņš vienīgais ir spējīgs piepildīt sirdi".
6. "Kā Bezvainīgā Marija ir jūtīga uz katru trūkumu, tāpat arī mūsu sirdīm jābūt gatavām parūpēties par katru trūkumu. Darīt izvēli mīlestības darbos tikai lielākas un steidzīgākas vajadzības dēļ tur, kur Dieva Apredzība mūs ievieto".
7. "Lūgšana dziedina visu ļaunu. Lūgšanas [auglis] - laba dzīve".
8. Jēzu Kristu, "varbūt tāpēc man līdz šim viss gāja tik grūti un negribējās strādāt, ka es žēloju [veltīt] laiku lūgšanai, bet to veltīju darbam un es steidzos, cilvēciski maz gaidīdams Tavu palīdzību".
9. "Lai mana mortifikācija Tev patīk, apdāvini mani ar lielāko lūgšanu".
10. "Es gribu būt svēts ar jebkādu upuri".
11. "Apgaismo mani, [lai es zinātu] kas man jādara".

***

Svētīgā Honorāta dzīves ceļa atspulgs viņa dienasgrāmatā:

1. Viņš atmeta grēcīgo pasauli.
2. Viņš atmeta bailes pret pasauli, bet pieņēma Dieva bijāšanu.
3. Viņš dedzīgi veido sakramentālo dzīvi, kas stiprina viņa saites ar Baznīcu.
4. Viņš atmeta grēku, lai dzīvotu pēc Dieva gribas.
5. Viņš pieņēma paaicinājuma žēlastību ar pateicību un ticību.

***

Kādā runā klostermāsām:

1. "Jums vajag rūpēties par vienu lietu, tas ir, lai jūsu upuris būtu pilnīgs, lai jūs atdotos Dievam ar visu sirdi, lai jūsu starpā nebūtu nekādas šaubas un nenolemtības - vai Dievam [kalpot] vai pasaulei".

***

Kādās rekolekcijās kapucīniem viņš raksta:

"Cilvēkiem ir trīs mērķi:

1. Labāk pazīt Kungu Dievu.
2. Vairāk mīlēt Viņu.
3. Pieņemt spēkus dvēselei un miesai, un lai no tā būtu palīdzība vairāk kalpot Dievam, un lai citus vest uz Dieva mīlestību".