Tuvojas sv. tēva Pio piemiņas diena.

Sv. tēva Pio piemiņas diena ir 23. septembrī un šogad tie jau ir 49. gadi, kad viņš aizgāja mūžībā, lai dzīvotu Debesu Tēva mājās. Bet viņam šeit, virs zemes, ir pienākumi, kurus viņam deva Dievs un kuri ir saistīti ar Svēto sadraudzības patiesību. Daudzi cilvēki varētu pateikt, ka sv. tēvs Pio par viņiem maigi rūpējas, un ka Dievs viņiem deva šo Svēto, kurš piedzima Pjetrelčīnā un vēlāk dzīvoja Sandžiovanni Rotondo klosterī, un ka daudziem cilvēkiem šis mūks kļuva ļoti svarīgs ceļā uz svētumu.

Kad atvēru grāmatu "Svētais TĒVS PIO no Pjetrelčīnas - kirēnietis visiem" un sāku lasīt, tad ātri atklāju, ka tā nav tāda grāmata, kuru cilvēks lasa, beidz, pārdomā un meklē citu grāmatu. Autors tā sagatavoja saturu, lai būtu garīga barība konkrētām tēmām. Un lūk, nodaļā "Labāk mirt, nekā kaut reizi sagrēkot", kad pats virsraksts rāda kaut ko, liekas, neiespējamo, mēs redzam tēvu Pio, kas ieiet garīgajā cīņā, kurā, liekas, nav nekādas cerības, jo pat Svētie Raksti liecina, ka pat taisnīgais septiņas reizes dienā krīt grēkā. Svētais tēvs Pio ieiet šajā cīņā ar cerību, ka Dievs viņu stiprinās un neļaus kārdināt vairāk, nekā viņš varētu izturēt.

Autors raksta:

"Ļaunā gara neatlaidība sastapās ar sīkstu pretestību - tēvs Pio bija nolēmis nekādā gadījumā nezaudēt mīlestību pret Dievu un bija gatavs paciest jebkādas mocības un sāpes".

Tad centrā bija mīlestība pret Dievu un, kā tālāk ir rakstīts, šaubas par šo mīlestību, "vai viņš atbilst mīlestības prasībām", tās viņam nesa arī lielas ciešanās. Un kādā vēstulē savam garīgajam tēvam viņš raksta:

"Par to visu [netīrajiem kārdinājumiem] es saskaņā ar Jūsu padomu pasmejos kā par kaut ko tādu, par ko man nav jāuztraucas. Tikai dažbrīd sāpina tas, ka neesmu drošs, vai pirmajā ienaidnieka uzbrukumā pietiekami izrādīju pretestību".

Mēs ceram un ticam, ka šīs ciešanās, kuras pieredzēja sv. tēvs Pio, ne tikai ir vienotas ar Jēzus Kristus Ciešanām, kas nes mums pestīšanu (un tas ir galvenais), un ne tikai mēs mācāmies, kā veidot savu garīgo dzīvi un kā garīgi cīnīties. Es domāju, ka tā ir zīme (arī tas ka cilvēks ik pēc laika atgriežas lasīt par t. Pio), ka viņš par mums rūpējas, kā mūsu aizbildnis pie Dieva.

Sv. Tēvs Pio, lūdzies par mums.