Kad par kopienu par pateikt: "Paskatieties, kā viņi mīl viens otru"?

Svētdienas lasījumi mums stāsta par Baznīcu kā kopienu. Brālis Jānis man nesen teica, ka tieši šajās nedēļās lasījumi mums atklāj Baznīcu kā kopienu.

Pirmajā lasījumā, no Ēzehiela grāmatas, kad vēl Baznīca bija paslēpta zem pirmās izredzētās tautas fiduras, pravietis sevišķi, bet arī citi gani, kādā mērā visi izraēlieši, bija aicināti iet pie grēcinieka, lai parunātu ar viņu, lai viņš atgrieztos.

Cik grūti iet pie grēcinieka, lai ar viņu parunātu, mēs visi zinām no savas dzīves pieredzes. Es gāju pie kāda, lai parunātu, bet pat neizdevās pateikt vienu vārdu. Citreiz es runāju ar kādu kundzi, kas ražoja alkoholu, bet viņa negribēja atgriezties, tālāk turpinaja savu darbu, un beidzot, kad nomira, bērni ielika zarkos kopā ar savu mammu arī alkohola pūdeli (un ziniet, viņi domāja laikam, ka tā vajag, ka tā būs labi). Tad mēs redzam, ka grēks, kuram atļāva postīt citus cilvēkus, neparādas no gaisa, bet no kārdinātāja, kuram padodas konkrēti cilvēki.

Bet tomēr Jēzus mūs aicina, lai mēs ietu pie grēciniekiem, tieši pie mūsu brāļiem un māsām, un pateiktu viņiem: "tu tā un tā sagrēkoji. Atgriezies!" Cik grūti, brīžiem neiespējami, iet pie tāda cilvēka, kas mūs vajā, kas jau ir tik ieļaunots, ka visus vārdus par atgriešanos viņš ignorē. Tāpēc jāveido kopienas Baznīcā. Ne vienalga, kādas kopienas, bet tādas, kurās brālis ne tikai ka iet parunāt ar brāli. Vēl vairāk, katrs kopienā gaidā, lai brālis pie viņa atnāktu un pateiktu: "tu tā un tā sagrēkoji. Atgriezies!" Tas ir nepieciešams formācijā, sākuma formācijā un nemitīgā formācija, tā pieņemt savu brāli vai māsu, ka cilvēku, kuru sūta Dievs, lai man pastāstītu par maniem grēkiem, lai es atgrieztos un lai es ietu svētuma ceļu. Tas ir vajadzīgs kā elpošana un vēl vairāk: priecāties, ka brāļi un māsas man pateiks par manām nepilnībām un vājībām. Ja kopienā tas tā nenotiek, tad tai draud, ka pārvertīsies kādā farizēju, muitnieku un pagānu grupā, kurā neviens nepratīs parādīt mīlestību, žēlsirdību, piedot, lūgt piedošanu. Tas nekas, ka mums tik daudz neizdevās dzīvē šajās lietās. Jēzus mūs aicina veidot kopienu. Kādu kopienu? Nobriedušo, tas ir tādu, kurā viens rūpējas par otrā labumu, sevišķi mūžīgu labumu tā, kā par savu. Nobriedusi kopiena.

Lai visas mūsu kopienas iet šajā virzienā, kuru mums rāda Jēzus Kristus. Jo ir kārdinājums dažreiz cilvēkiem, lai atstātu Baznīcu un Jēzu Kristu, lai izdomātu sev citu dievu, kurš nevarēs cilvēkiem palīdzēt gan viņu dzīvē smagu grēku iemesla dēļ, gan veidot kopienu, kas būtu nobriedusi, jo tas notiek vienotībā ar Jēzu Kristu Baznīcā.

Lai Dievs mums visiem palīdz pareizi saprast un dzīvot patiesībā un mīlestībā mūsu Baznīcā, mazās kopienās un ģimenēs.