trešdiena, 2017. gada 13. septembris

Mēs mācāmies kopā ar Kristu.


Mūsu Kunga Jēzus Kristus Krusta Pagodināšanas svētkos mēs skatāmies uz šo vienīgo krustu, bet vēl vairāk uz Krustā Sisto, uz Jēzu Kristu. Mēs skatāmies uz Jēzu ar lielo mīlestību un ar lielo pateicību. Šajā brīdī, ja būtu tāda iespēja, mēs mainītos mīlestībā un pateicībā, lai pagodinātu Jēzu - Krustā Sisto, un lai pagodinātu Viņa krustu. Jēzu, mēs Tev pateicamies par Tavu Krustu, mēs Tevi mīlam.
Mēs skatāmies uz Jēzu, uz Dieva Dēlu, Kas kļuva cilvēks, lai mums parādītu paklausību Tēvam, lai mums iemācītu dzīvot pilnīgā paklausībā Dievam. Vēstules Ebrejiem autors rakstīja, ka Jēzus iemācījās paklausību caur to, ko izcieta. Šie vārdi nozīmē pirmkārt, ka Jēzus ir ne tikai īstais Dievs, bet arī īstais cilvēks. Otrkārt, ka Jēzus mācās, jo tā ir katra cilvēka spēja - mācīties, mācīties labas lietas, mācīties būt paklausīgam Dievam. Jēzum taču ir līdzīga pieredze kā mums - Viņš mācījās un iemācījās visu labo un vajadzīgo Viņa dzīvē. Jo taču Viņam viss bija jauns - Viņa dzīvē kā cilvēkam. Kaut gan Viņš, būdams Dievs, visu laiku rūpējas par katru cilvēku un par visu pasauli. Bet, lūk, šeit Viņš mācās. Un sevišķi mācās dzīvot paklausībā Tēvam.
Mums tādas lietas, kā paklausība Dievam, kā mīlestība uz Viņu, kā pazemīga un citi tikumi - godīgi sakot - laikam nāk ar grūtībām. Ar Jēzu bija savadāk, jo Viņš visu mācījās un visu darīja vienotībā ar Tēvu. Un tādā veidā parādīja mums ceļu pie Tēva. Tāpēc ir arī šī lūgšana: "Tēvs mūsu", kura iet mums līdzi mūsu dzīvē. Mēs tik ļoti gribētu būt visvairāk līdzīgiem Jēzum Kristum. Šī mūsu vēlme, kas nāk no Dieva, ir jaunā cilvēka vēlme, kurš savā brīvā gribā seko Jēzum Kristum, ņem savu krustu, aizliedz pats sevi, lai tikai būtu kopā ar Jēzu un lai mācītos kopā ar Jēzu.
Jēzus caur savu krustu salika Tēvam patīkamu Upuri, pilnīgo un svēto Upuri, pilnīgas paklausības Upuri. Šis Upuris ved mūs uz pestīšanu, bet arī grib ieviest mūsu dzīvē arvien lielāko kārtību, kuru īstenot var caur mūsu paklausību un ikdienišķo garīgo darbu, garīgo cīņu.
"Neaizmirsīsim Kunga lielos darbus", jo Kungs Jēzus darīja visu mīlestībā pret Tēvu, bet arī mīlestībā pret mums, nabaga grēciniekiem. Centīsimies Kunga darbus pārdomāt un redzēt tos gan liturģijā, gan ikdienišķajā dzīvē. Neaizmirsīsim - tas arī nozīmē: sapratīsim un turēsim savā garīgajā atmiņā, bet tālāk - ievedīsim labos darbos caur mūsu brīvo grību. Tad mācīsimies, mācīsimies no Jēzus Kristus.
Šajā mācīšanā Jēzus Kristus Krusta pakājē mums nāk palīgā Baznīcas ticība. Mēs ticam Dieva apsolījumiem uz mūžīgo dzīvi Debesu Valstībā, tāpēc pagodinām šo Krustu un pielūdzam Jēzu Kristu, Kas nomira uz tā lielās ciešanās - mūsu atpestīšanai. Tāpēc mēs pielūdzam Jēzu, Kuru "Dievs (...) paaugstināja un deva Viņam vārdu, kas ir pāri pār katru vārdu, lai Jēzus vārda priekšā locītos visi ceļi Debesīs, virs zemes un pazemē un lai ikviena mēle atzītu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dieva Tēva godam". Jo "Dievs tā mīlēja pasauli", tā mīl katru no mums. Lai šī patiesība atdzīvina mūsu ikdienu, lai mēs patiesi nestu savu krustu un sekotu Jēzum Kristum.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru