Blogam ir trīs gadi.

Pateicība Dievam. Un liels paldies Cien. Lasītājiem, jo Jūs jau apmeklējāt šo blogu 15 tūkst. reizes (lapu apmeklējumi).

Es priecājos, ja kādam šeit patīk kādi teksti, Es arī saprotu situāciju, ja kādam šeit kaut kas nepatīk vai varbūt nekas nepatīk, jo, pēc kāda slavēna rakstnieka vārdiem, es to pašu pateiktu par to, kas viņiem patīk.

Paldies par uzmanību, arī par tiem nedaudziem komentariem, jo sākumā es domāju, ka tad, kad kaut ko uzrakstīšu internetā, tad komentāru būs tik daudz, ka vienkārši nespēšu atbildēt. Bet lūk, es trapīju tādā meža stūrī, kur nestaigā ziloņu bari, bet var brītiņu uzkāvēties, palasīt, padomāt un ko uzrakstīt.

Es protams aicinu arī komentēt un nebīties, jo taču mēs šeit neesam, lai viens otram būtu kā medus, bet lai veidotu dialogu, kas varbūt ir vieglāks facebookā, bet vai savās mājās nav labāk?

Šodien Baznīcā ir 11 svētīgo poļu māsu mocekļu piemiņas diena. Viņas upurēja savu dzīvi par to atbrīvošanu, kuri tika arestēti. Māsas nazaretankas (Vissvētās Ģimenes no Nazaretes Māsu Kongregācija) tika nošautas Sloņimjā (Austrumpolijā, tagad Baltkrievijā), bet citiem arestētiem cilvēkiem vācieši tomēr ļāva iet mājās. Tāds kluss brīnums. Tas notika II pasaules karā, laikam 1941. gadā.

Klusas vietas, arī vietnes internetā, ir vajadzīgas, bet lai tikai visu darītu kopā ar Dievu. Jo nekad nedrīkst aizmirst par To, Kas ir Patiesība un padot savus spēkus, lai ieraudzītu Patiesības atspulgu mūsu dzīvē un apkārt. Pat tad, kad vajadzēja uzrakstīt, piem. kam kalpo nabaga Sprīdītis, kuram daudzi klanās. Vai Jūs to atceraties?