Pie kā turas sv. Francisks?

Pirms brīža Anželika man uzdeva jautājumu, kuru līdz beigām nesaprotu, jo es neesmu zinātnieks. Bet pastāstīšu ar saviem vienkāršiem vārdiem un Franciska vārdiem par to, kas Franciska doktrīnā bija ļoti svarīgs.

Vajag ar kaut ko sākt, tad sāksim ar sv. Franciska ordeņa Regulu. Kad jau Francisks zināja, kā viņam dzīvot kā jaunam cilvēkam, tas nozīmē tādam, kas atgriezās un kalpo Baznīcā, un viņa liecība - patiesa un dedzīga - atnesa pirmos augļus, tas ir brāļus, kuri viņam sekoja, viņš nolēma (pēc konsultācijam ar Asīzes bīskapu), lai šo Dieva dāvanu, jauno brālību, jauno ordeni, padot pašam Pāvestam. Francisks devās uz Romu un saņēma no Pāvesta Innocentija III svētību jaunam ordenim un tā regulai (1209. gads). Šī regula bija īsa, ietvēra sevī dažus teikumus no sv. Mateja Evaņģēlija.

Pāvests deva franciskāņu ordenim arī kardinālu, kas mūkiem palīdzēja dažādās lietās. Nākamais Pāvests sūtīja Francisku uz Svēto Zemi, lai viņš tur sludinātu visiem mieru. Mēs zinām, ka tas notiek līdz šim.

Francisks, pēc pāvesta Innocentija III sprediķa par krustu, pieņēma savam ordenim krusta zīmi "Tav" formā. Pāvests savā sprediķī Laterāna IV koncila laikā balstījās uz pravieša Ezehiēla grāmatas fragmenta, kur bija runa par vīriem, kuri vienmēr ir uzticīgi Dievam, un tāpēc tika apzīmogoti ar "Tav" zīmi. Vajag zināt, ka ar tādu zīmi Ēģiptes zemē ebreji apslacinaja savas durvis, jā, apslacināja savu māju durvis ar nokauta jēra asinīm. Mēs varam pateikt, ka mēs esam apzīmogoti ar Dieva Jēra Vissvētajām Asinīm un tāpēc varam nēsāt uz sevis Jēzus Kristus krusta zīmi.

Tālāk, nakamais pāvests, Honorijs, apstiprināja Franciskam jauno regulu (1223. gadā), kas balstījās uz pirmas un so pirmo ietvēra sevī. Šajā regulā, kas saucas "Regula apstiprinātā", pāvests raksta: "Mazāko brāļu regula un dzīve ir, proti, pildīt mūsu Kunga Jēzus Kristus svēto Evaņģēliju dzīvojot paklausībā, bez īpašuma un šķīstībā". Bet tūlīt šiem vārdiem, kuri rāda pamatu, seko vārdi, kuros parādas sv. Franciska mīlestība uz sv. Tēvu un uz Svēto Dieva Baznīcu: "Brālis Francisks apsola paklausību un cieņu Honorija pāvesta kungam un viņa likumīgiem pēcnācējiem, un Romas Baznīcai". Tā protams nav mūsdienu valoda un tas ir dokuments, kas tomēr īsos vārdos liecina par būtiskām lietām.

Svētais Francisks nolēma arī, lai franciskāņu breviārs būtu visvairāk līdzīgs Pāvesta kūrijas breviāram, par ko arī īsi rakstīja Regulā: "Kleriķi lai skaita Dievišķo dievkalpojumu pēc svētās Romas Baznīcas likuma".

Es ceru, ka ar laiku arvien vairāk un skaistāk varēs uzzināt par sv. Francisku, viņa ordeņa zariem un doktrīnu viņa rakstos.