"Uz Dieva tautas
katolisko vienotību [...] ir aicināti visi cilvēki".
Vienmēr jāmācās un
sev jāatgādina par dažādām svarīgām lietām. Un viena no tādām
lietām ir attiecības starp piederību Baznīcai un pestīšanu.
Tāpēc vajag paskatīties Vatikāna II koncila dokumentā "Lumen
gentium" nr. 13-16.
"Uz Dieva tautas
katolisko vienotību, kas ir priekšvēstnese vispārējam mieram un
to veicina, ir aicināti visi cilvēki; tai dažādos veidos ir
piederīgi (latiņu: pertinent) vai uz to tiek virzīti (latiņu:
ordinantur) gan katoļticīgie, gan citi, kas tic Kristum, un,
visbeidzot, visa cilvēce, jo Dieva žēlastība visus cilvēkus
aicina uz pestīšanu" (LG 13).
"Pamatojoties uz
Svētajiem Rakstiem un Tradīciju, [Svētais Koncils] māca, ka šī
svētceļojošā Baznīca ir nepieciešama pestīšanai. Jo tikai
Kristus ir pestīšanas Vidutājs un Ceļš, un Viņš mums ir
klātesošs savā Miesā, kas ir Baznīca" (LG 14).
Nepieciešama ir gan
ticība, gan Kristība, lai saņemtu pestīšanu: "[Jēzus] pats
mums skaidri mācīja par ticības un Kristības nepieciešamību
(sal. Mk 16,16; Jņ 3,5), vienlaikus apliecinot to, cik nepieciešama
ir Baznīca, kurā cilvēki ienāk pa Kristības durvīm. Tāpēc
tie, kas atteiktos ienākt katoliskajā Baznīcā vai arī palikt
tajā, labi zinādami, ka to kā nepieciešamu ir dibinajis Dievs ar
Jēzus Kristus starpniecību, nevarēs tikt pestīti" (LG 14).
Tālāk mēs varam lasīt
par to, kas ir vajadzīgs, lai pilnīgi piederētu Baznīcas kopībai:
"Baznīcas kopībai pilnīgi piederīgi (latiņu: incorporantur)
ir tie, kas, saņēmuši Kristus Garu, pilnībā pieņem tās kārtību
un visus tajā iedibinātos pestīšanas līdzekļus un kas turklāt,
pateicoties saitēm, kuras veido ticības apliecināšana,
sakramenti, Baznīcas pārvalde un vienotība, Baznīcas redzamajā
kopībā ir vienoti ar Kristu, kas to vada ar pāvesta un bīskapu
starpniecību" (LG 14).
Kas ir vajadzīgs
pestīšanai? "Tomēr piederība Baznīcai nenodrošina
pestīšanu tiem, kuri, mīlestībā neizturot līdz galam, paliek
Baznīcas klēpī vienīgi "ar miesu" (latiņu: corpore),
bet ne "ar sirdi" (latiņu: corde). Lai visi Baznīcas
bērni atceras to, ka viņu cildenais stāvoklis ir nevis viņu
nopelns, bet gan īpaša Kristus žēlastība. Ja viņu domas, vārdi
un darbi tai neatbildīs, tad viņi ne tikai netiks pestīti, bet gan
bargāk tiesāti" (LG 14). Vai mēs ar savām domām, ar saviem
vārdiem un darbiem liecinām par šo saņemto žēlastību?
Ir arī katehūmeni, tas
ir tie, kuri tikai gatavojas Kristības sakramentam: "Katehūmeni,
kas, Svētā Gara mudināti, skaidri izsaka savu vēlēšanos tikt
uzņemtiem Baznīcā, jau šī nodoma dēļ ir ar to vienoti (latiņu:
coniunguntur), un Māte Baznīca savā mīlestībā un gādībā
viņus jau uzņem kā savējos" (LG 14).
Laiks paskatīties uz
kristiešiem, kas nav katoļi: "Daudzu iemeslu dēļ Baznīca
apzinās savu saistību (šeit ir lietots vārds latiņu: coniunctam)
ar tiem, kas, būdami kristīti, nes cēlo kristieša vārdu, taču
neapliecina ticību visā tās pilnībā vai arī nesaglabā kopības
vienotību ar Pētera pēcteci" (LG 15).
Tālāk ir runā par to,
ka daudzi "godā Svētos Rakstus kā savas ticības un dzīves
normu", "izrada patiesu reliģisku dedzību", tic uz
Svēto Trīsvienību. "Daudziem no viņiem ir pat episkopāts,
viņi svin Euharistiju un dievbijīgi godina Jaunavu, Dieva Māti.
Tam pievienojas kopība lūgšanā [...] patiesa vienotība
(coniunctio) Svētajā Garā [...]. Tādējādi Gars visos Kristus
mācekļos rosina vēlēšanos un aktivitāti, lai visi mierīgi
tiektos uz vienotību vienā ganāmpulkā un viena Gana vadībā"
(LG 15).
Pasaulē dzīvo arī
nekristieši: "Visbeidzot, arī tie, kas vēl nav pieņēmuši
Evaņģēliju, ir dažādos veidos saistīti (latiņu: ordinantur) ar
Dieva tautu. Vispirms jau tā tauta, kura ir sanēmusi derības un
apsolījumus un no kuras pēc miesas ir cēlies Kristus. [...]
Pestīšanas nodoms aptver arī tos, kas atzīst Radītāju [...].
Arī no tiem, kas meklē nepazīstamo Dievu pustumsā un tēlos,
Dievs nav tālu, jo Viņš visiem dāvā dzīvību, elpu un visu
(sal. Apd 17, 25-28) un, būdams Pestītājs, vēlas, lai visi
cilvēki tiktu atpestīti (sal. 1Tim 2,4)" (LG 16).
"Jo tie, kas ne
savas vainas dēļ nepazīst Kristus Evaņģēliju un Viņa Baznīcu,
bet ar atvērtu sirdi meklē Dievu un žēlastības ietekmē,
paklausot sirdsapziņas balsij, cenšas pildīt Viņa gribu, var
sasniegt mūžīgo pestīšanu" (LG 16). Tā ir kā sagatavošana
Evaņģēlija pieņemšanai. Tai traucē cilvēku grēki un maldi.
"Tāpēc, lai vairotu Dieva godu un veicinātu visu cilvēku
pestīšanu, Baznīca, atcerēdamās Kunga vārdus : 'Sludiniet
Evaņģēliju visām tautām' (Mk 16,16), - visiem spēkiem cenšas
atbalstīt misijas" (LG 16).
Jau pārgāja Terra Mariana 8 gadsimti. Terra Mariana ir lielāka nekā Latvija. Padomju laikos Igauņijā kalpoja priesteri no Latvijas. Starp tiem tur kalpoja t. Andrejs Jānis Pavlovskis OFMCap.. Igauņi par viņiem raksta grāmatas. Bet man ir šāds jautājums: kad no Latvijas tagad, brīvības laikos, brauks kādi misionāri uz Terras Marianas ziemeļu daļu? Bet varbūt tur vēl ir kādi priesteri vai mūki no Latvijas?
AtbildētDzēst