trešdiena, 2017. gada 27. septembris

"Uz Dieva tautas katolisko vienotību [...] ir aicināti visi cilvēki".

Vienmēr jāmācās un sev jāatgādina par dažādām svarīgām lietām. Un viena no tādām lietām ir attiecības starp piederību Baznīcai un pestīšanu. Tāpēc vajag paskatīties Vatikāna II koncila dokumentā "Lumen gentium" nr. 13-16.

"Uz Dieva tautas katolisko vienotību, kas ir priekšvēstnese vispārējam mieram un to veicina, ir aicināti visi cilvēki; tai dažādos veidos ir piederīgi (latiņu: pertinent) vai uz to tiek virzīti (latiņu: ordinantur) gan katoļticīgie, gan citi, kas tic Kristum, un, visbeidzot, visa cilvēce, jo Dieva žēlastība visus cilvēkus aicina uz pestīšanu" (LG 13).

"Pamatojoties uz Svētajiem Rakstiem un Tradīciju, [Svētais Koncils] māca, ka šī svētceļojošā Baznīca ir nepieciešama pestīšanai. Jo tikai Kristus ir pestīšanas Vidutājs un Ceļš, un Viņš mums ir klātesošs savā Miesā, kas ir Baznīca" (LG 14).

Nepieciešama ir gan ticība, gan Kristība, lai saņemtu pestīšanu: "[Jēzus] pats mums skaidri mācīja par ticības un Kristības nepieciešamību (sal. Mk 16,16; Jņ 3,5), vienlaikus apliecinot to, cik nepieciešama ir Baznīca, kurā cilvēki ienāk pa Kristības durvīm. Tāpēc tie, kas atteiktos ienākt katoliskajā Baznīcā vai arī palikt tajā, labi zinādami, ka to kā nepieciešamu ir dibinajis Dievs ar Jēzus Kristus starpniecību, nevarēs tikt pestīti" (LG 14).

Tālāk mēs varam lasīt par to, kas ir vajadzīgs, lai pilnīgi piederētu Baznīcas kopībai: "Baznīcas kopībai pilnīgi piederīgi (latiņu: incorporantur) ir tie, kas, saņēmuši Kristus Garu, pilnībā pieņem tās kārtību un visus tajā iedibinātos pestīšanas līdzekļus un kas turklāt, pateicoties saitēm, kuras veido ticības apliecināšana, sakramenti, Baznīcas pārvalde un vienotība, Baznīcas redzamajā kopībā ir vienoti ar Kristu, kas to vada ar pāvesta un bīskapu starpniecību" (LG 14).

Kas ir vajadzīgs pestīšanai? "Tomēr piederība Baznīcai nenodrošina pestīšanu tiem, kuri, mīlestībā neizturot līdz galam, paliek Baznīcas klēpī vienīgi "ar miesu" (latiņu: corpore), bet ne "ar sirdi" (latiņu: corde). Lai visi Baznīcas bērni atceras to, ka viņu cildenais stāvoklis ir nevis viņu nopelns, bet gan īpaša Kristus žēlastība. Ja viņu domas, vārdi un darbi tai neatbildīs, tad viņi ne tikai netiks pestīti, bet gan bargāk tiesāti" (LG 14). Vai mēs ar savām domām, ar saviem vārdiem un darbiem liecinām par šo saņemto žēlastību?

Ir arī katehūmeni, tas ir tie, kuri tikai gatavojas Kristības sakramentam: "Katehūmeni, kas, Svētā Gara mudināti, skaidri izsaka savu vēlēšanos tikt uzņemtiem Baznīcā, jau šī nodoma dēļ ir ar to vienoti (latiņu: coniunguntur), un Māte Baznīca savā mīlestībā un gādībā viņus jau uzņem kā savējos" (LG 14).

Laiks paskatīties uz kristiešiem, kas nav katoļi: "Daudzu iemeslu dēļ Baznīca apzinās savu saistību (šeit ir lietots vārds latiņu: coniunctam) ar tiem, kas, būdami kristīti, nes cēlo kristieša vārdu, taču neapliecina ticību visā tās pilnībā vai arī nesaglabā kopības vienotību ar Pētera pēcteci" (LG 15).

Tālāk ir runā par to, ka daudzi "godā Svētos Rakstus kā savas ticības un dzīves normu", "izrada patiesu reliģisku dedzību", tic uz Svēto Trīsvienību. "Daudziem no viņiem ir pat episkopāts, viņi svin Euharistiju un dievbijīgi godina Jaunavu, Dieva Māti. Tam pievienojas kopība lūgšanā [...] patiesa vienotība (coniunctio) Svētajā Garā [...]. Tādējādi Gars visos Kristus mācekļos rosina vēlēšanos un aktivitāti, lai visi mierīgi tiektos uz vienotību vienā ganāmpulkā un viena Gana vadībā" (LG 15).

Pasaulē dzīvo arī nekristieši: "Visbeidzot, arī tie, kas vēl nav pieņēmuši Evaņģēliju, ir dažādos veidos saistīti (latiņu: ordinantur) ar Dieva tautu. Vispirms jau tā tauta, kura ir sanēmusi derības un apsolījumus un no kuras pēc miesas ir cēlies Kristus. [...] Pestīšanas nodoms aptver arī tos, kas atzīst Radītāju [...]. Arī no tiem, kas meklē nepazīstamo Dievu pustumsā un tēlos, Dievs nav tālu, jo Viņš visiem dāvā dzīvību, elpu un visu (sal. Apd 17, 25-28) un, būdams Pestītājs, vēlas, lai visi cilvēki tiktu atpestīti (sal. 1Tim 2,4)" (LG 16).

"Jo tie, kas ne savas vainas dēļ nepazīst Kristus Evaņģēliju un Viņa Baznīcu, bet ar atvērtu sirdi meklē Dievu un žēlastības ietekmē, paklausot sirdsapziņas balsij, cenšas pildīt Viņa gribu, var sasniegt mūžīgo pestīšanu" (LG 16). Tā ir kā sagatavošana Evaņģēlija pieņemšanai. Tai traucē cilvēku grēki un maldi. "Tāpēc, lai vairotu Dieva godu un veicinātu visu cilvēku pestīšanu, Baznīca, atcerēdamās Kunga vārdus : 'Sludiniet Evaņģēliju visām tautām' (Mk 16,16), - visiem spēkiem cenšas atbalstīt misijas" (LG 16).

1 komentārs:

  1. Jau pārgāja Terra Mariana 8 gadsimti. Terra Mariana ir lielāka nekā Latvija. Padomju laikos Igauņijā kalpoja priesteri no Latvijas. Starp tiem tur kalpoja t. Andrejs Jānis Pavlovskis OFMCap.. Igauņi par viņiem raksta grāmatas. Bet man ir šāds jautājums: kad no Latvijas tagad, brīvības laikos, brauks kādi misionāri uz Terras Marianas ziemeļu daļu? Bet varbūt tur vēl ir kādi priesteri vai mūki no Latvijas?

    AtbildētDzēst