Kur tu esi?

Sākumā es gribēju ielikt virsrakstu "Where are you?", bet mainīju uz to, kas ir, kaut gan jau šodien bija virsraksts angliski. Bet taču tas nav punkts, uz kuru jāskatās tad, kad cilvēks kaut ko dara. Un drusciņ par tādām lietām tagad.

Tiek organizēti daudzi dažādi pasākumi un vairākumā tie nav saistīti ar mūsu dzīvi, kā piemēram kāds skaļš pasākums Rīgas centrā pirms pāris dienām. Pēc divām stundām jau tur bija tukša vieta tā, kā tur nekas nenotiktu.

Ir pasākumi, kuri aicina cilvēkus, lai tie vienotos ar organizatoriem, lai pieņemtu viņu redzes skatapunktu. Tas varbūt "izraus" no dzīves dažas dienas vai stundas, lai pārdomātu organizatoru idejas un mēģinātu identificēties ar šīm idejām.

Ir tādas tikšanās vai pasākumi, kur tiek prezentētas kādas idejas, kuras varētu viegli pieņemt, bet nav zināms šo ideju konteksts, kurā tās parādījās un attīstījās, un funkcionē.

Es domāju, ka labi būtu turēties pie navigācijas punkta, kas ir Baznīca, jo tas ir drošs ceļš, un salīdzināt savu dzīvi ar Baznīcas mācību. Iepriekšējā ziņā es rakstīju par svēto Francisku, ka viņam bija šis periods dzīvē, kad viņam vajadzēja pārstrādāt savas dzīves ceļu, virzienu, un pieņemt virzienu uz Baznīcu. Baznīca tā nav vieta vai kopiena, lai dalītos uz arvien mazākām grupiņām, kuras meklē to, kas mūs izslēdz, atšķīr, padod kādām izdomātām ideoloģijām. Tieši pretēji, Baznīca meklē to, kas mūs vieno ar arvien lielāko cilvēku grupu un veido kopienu, kur pamats ir visdrošākais, jo Tas ir Jēzus Kristus vienots ar Baznīcu, nevis izdomāts. Baznīca kalpo visiem, kaut gan ne visi ir Baznīcā. Jo caur Baznīcu iet Dieva žēlastības, kuras sagatavotas visiem, lai saņemtu pestīšanu. Lai tikai cilvēkam gribētos iet Baznīcas virzienā. Francisks bija labā zīme, lai cilvēki ietu Baznīcas virzienā. Kāda zīme mēs esam?