Kā sv. Francisks skatās uz cilvēku?

Kādreiz es satiku kādu cilvēku, kas teica, ka jau ir vecs un tālāk dzīvē mierīgi pavadīs laiku. Un tajā viņam palīdzēs hobijs - makšķerēšana un datorspēles. Bet zināt cik viņam bija gadu? 50!!! Tagad pēc 20 gadiem jau tikai sēž datorspēlēs dziļās skumjās. Kā viņam palīdzēt?

Cits cilvēks, kas arī nav vecs, nolēma, ka neko vairs dzīvē nedarīs, ka viņam jau pietiek tas, kas viņam ir. Nekādi argumenti nepalīdz. Laikam abos gadījumos prāts atstāts novārtā?

Protāms abos gadījumos var palīdzēt lietojot asus "instrumentus", bet problēma ir dziļāk, kur cilvēkam vajadzētu satikties ar Dievu, cilvēka garā, kur nevienam citam cilvēkam nav pieejas. Ko darīt?

Svētam Franciskam bija sevišķa nostāja pret citiem cilvēkiem. Lūk, jaunajā sv. Franciska biogrāfijā, kuru uzrakstījis dominikāņu tēvs Augustin Thompson, autors atklāj, ko viņu iemācīja Svētais no Asīzes.

1. Dieva mīlestība dara cilvēka dvēseli jauno. Pateicoties tam cilvēks dara labumu savam tuvākajam. Bet vēl svarīgākais ir mīlēt cilvēku, un ne tāpēc mīlēt, ka es gribētu viņu padarīt labāko.
2. Jāmācās - paaicinājuma ceļā - pareizi redzēt Dievu un radību.
3. "Patiesa garīgā brīvība, patiesi kristīgā brīvība, ir nevis neatkarības, bet paklausības rezultāts". "Brīvība nozīmē būt 'visu vergs'".

Un ievada beigās autors raksta skaistus vārdus, pie kuriem labi ir turēties, lai līdzdarbotos ar Dievu, ka nav viena viegla ceļa uz svētumu.
Tad, pie darba.