It's my life.

Un tas jau būtu gandrīz viss no manas angļu valodas zināšanas un ceru, ka šajā teikumā nav kļūdas. Bet tas nebūs angļu valodas stunda tikai daži vārdi par svēto Francisku.

Mēs jau zinām, ka par Francisku ir daudzi raksti, grāmatas, bet ne vienmēr tur ir patiesība. Dažreiz ir kādas fantāzijas, vai meli, uzrakstīti dažādu iemeslu dēļ. Piemēram kādreiz uzskatīja to par labo - izdomāt kādas fantastiskas lietas, kādus brīnumus, kurus izdarīja konkrēts svētais, lai augtu viņa slava un lai cilvēki meklētu pie viņa palīdzību, drusciņ tā, kad mamma izdomā saviem bērniem kādu pasaku, protams aiz mīlestības, lai viņus vilktu uz labiem darbiem.

Dažreiz paši svētie mums komplicē situāciju, kad viens vai otrais pārspīlē savu garīgo dzīvi runādams, ka viņš esot bijis liels grēcinieks. Līdzīgi Francisks runāja par sevi, ka jaunībā viņš bija liels grēcinieks un neprata pieņemt un cienīt spītālīgus, viņu slimības dēļ, bet pret citiem, bagātiem, brīnišķiem - pret saviem draugiem un draudzenēm no bagātām Asīzes ģimenēm - viņš bija laipns, labs un pavisam "sabiedrības dvēsele".

Bet Dievs gribēja šo viņa priecīgo "itsmailaif-u" izdarīt patiesi bagātai un priecīgai, kā tikai Dievs var. Tāpēc Franciskam sākās "dīvainie gadi". Viņam bija visas iespējas attīstīt ģimenes veikalu un nozīmi tirdzniecības laukumā, un arī gāja šajā virzienā. Bet gāja ļoti specifiski: viens solis uz priekšu, divi-trīs atpakaļ. Un tā bija dažus gadus. No šīs pasaules skatiena var likties, ka šie gadi ir zaudēti, jo nekādi plāni neattīstījās un, beidzot, viņš visu atstāja. "Tā notiek ar katru, kas ir no Svētā Gara".

Galvena lieta, kas bija viņa priekšā, ir: atrast savu vietu, vietu, kuru Dievs viņam ir sagatavojis, Baznīcā. Pēc kāda laika atklājās, ka arī citiem jāiet pa šo ceļu. Jā, savs ceļš, sava vieta Baznīcā, vieta un pienākumi Baznīcā, kura jāmīl, jo tā ir Jēzus Kristus Līgava. Cik pavisam citā situācijā ir tie, kas iziet no Baznīcas un atrod savu vietu ārpus Baznīcas un skatās. It's my life?