Cik bīstami ir lasīt grāmatas.

Pirms pāris dienām t. Krišjānis man deva Johana Jorgensena grāmatu "Svētais Asīzes Francis" un šajā brīdī es nezināju, kādi pārdzīvojumi sāksies. Situācija ir tāda, ka grāmata vēl nav nolasīta un ātri nebūs, varbūt pavisam nebūs. Kāpēc? Klausieties.

Grāmata sākās ar svētā Franciska miera lūgšanu. Es nezinu, vai tā bija oriģinālā grāmatā, vai tie, kuri Latvijā izdeva šo grāmatu, ielika šeit šo lūgšanu. Bet ko raksta poļu franciskāņu tēvs Vaclavs Mihaļčiks (Wacław Michalczyk)? Grāmatā "Św. Franciszek. Św. Klara. Pisma" no 2015. gada viņš raksta, ka nav zināms, kas ir šīs lūgšanas autors. Pirmo reizi šī lūgšana tika publicēta katoļu laikrakstā "La Clochette" (zvaniņš) 1912. gada decembrī un saucās "Skaista lūgšana skaitīšanai svētās Mises laikā". Tur nebija ne autora, ne avota. Varbūt šī laikraksta dibinātājs pr. Estērs Ogūsts Bukerēls (Esther August Bouquerel) pats to uzrakstīja.

Jau nākamajā gadā šī lūgšana atrodas mieram veltītā laikrastā "Annales de Notre-Dame de la Paix", bet pēc diviem gadiem šī lūgšana, kura jau saucas "Lūgšana uz Vissvēto Jēzus Sirdi", ir Vatikānā un ļoti patīk Pāvestam.

1916. gadā Vatikāna žurnāls "L'Osservatore Romano" publicē to pirmajā lapas pusē zem virsraksta "Miera lūgšana" (vai "Lūgšana par mieru").

1918. gadā šī lūgšana atrodas uz sv. Franciska no Asīzes svētbildītēm, Francijā, un tur arī kopš 1925. gada izplatījās starp protestantiem, jo viņu Miera bruņinieku kustība pieņēma so lūgšanu par savējo. Viņi arī saistīja šo lūgšanu ar svēto Francisku no Asīzes.

1925. gadā un 1936. gadā ir tulkojumi angļu valodā, arī anglikāņu lūgšanas grāmatiņā.

1937. gadā miera lūgšana tika pārtulkota uz vācu valodu.

1945. gadā protestanti Ženevā pieņem šo lūgšanu.

Šī lūgšana tika izlasīta Sanfrasisko, kad tika dibināta Apvienoto naciju organizācija.

1947. gadā, Francijā, katoļu vidū pirmo reizi saista šo lūgšanu ar svēto Francisku.

Kā šī lūgšana atnāca uz Poliju? Lūk, šīs polietes, kuras vācieši turēja savā Ravensbrīka vācu koncentrācijas nometnē un izdzīvoja, tika pēc kara sūtītas uz Zviedrīju. Pēc tam, kad brauca uz Poliju, katra saņēma svētbildīti ar sv. Francisku un šo lūgšanu. Šī lūgšana tika pirmo reizi publicēta poliski 1946, gadā, laikrakstā "Zemnieku pasaule" ("Chłopski świat") 8. numurā, zem virsraksta "Francisks no Asīzes". Šajā artikulā autors raksta, ka šo svētbildīti un lūgšanu deva redakcijai ieslodzītā ar tetovējumu nrs 18279.

Nākama lieta izlasīta Johana Jorgensena grāmatā, bija saistīta ar svētā Franciska ģimeni. Lūk, autors raksta, ka Franciska tēvs ir no Moriconi ģimenes. Šis ģimenes centrs atrodas Lukas (Lucca) pilsētā. Tā bija ļoti varena un bagāta ģimene, ar nozīmīgiem kontaktiem visā Eiropā. Par to ir rakstīts kādā 19. gadsimta grāmatā un vēlāk arī citās grāmatās. Tās balstas uz senākiem avotiem, ģimenes ģenealoģijām un tam līdzīgām lietām. Pat daži ģimenes pārstāvji atnāca uz Poliju 16. un 17. gadsimtā un tur palika, bet Polijas karalis Jans Kazimiežs deva viņiem zemi Lietuvā, tas nozīmē, ka jau netālu Latvijai. Viņi Polijā drusciņ mainīja uzvārdu uz "Morykoni". Šīs informācijas atrodas arī itaļu franciskāņu daudzās mājas lapās.

Arī daudzos avotos ir par sv. Franciska māti, ka viņa esot no Dienvidfrancijas aristokrātiskās ģimenes. Bet. Bet.

Vienā vienīgā tekstā (internetā) tika paskaidrots, kā šīs ziņas izplatījās, ka kāds gribēja savā ģenealoģijā pielīmēt Svēto (sv. Francisku), kas nestu lielāko slavu šai ģimenei. Tāpāt ar sv. Franciska māti - šajos laikos nebija tādas iespējas, lai kāds tirgotājs (kaut gan bagāts) varētu salaulāties ar kādu kundzi no aristokrātijas.

Beidzot, sv. Francisks nav no aristokrātijas, bet no vienkāršiem ļaudīm. Aristokrātija, bruņinieki saucās šajos laikos "MAIORES" (lielākie), bet vienkāršie ļaudis "MINORES", kaut gan starp tiem bija diezgan daudz bagātnieku.

Skaidrā lieta, ka sv. Francisks, dibinādams savu ordeni, deva tam nosaukumu ORDO FRATRUM MINORUM (Mazāko brāļu ordenis), lai šie būtu tie pēdējie un visu kalpi. Padomājiet, cik ļoti vajadzēja darboties Dieva žēlastībai cilvēku sirdīs, un cik spilgts un mirdzošs, un stiprs bija Franciska piemērs, ka starp pirmiem viņa brāļiem bija MAIORES, un arī svētā Klāra un viņas pirmās sekotājas, klostermāsas, bija arī MAIORES.

Lūk, cik bīstami ir lasīt grāmatas.