Kam ir vajadzīgi kapucīni?

Šodien uz Rīgu atbrauca kāds rakstnieks no Igaunijas, Viņš meklēja materiālus par tēvu Andreju (Jāni) Pavlovski, jo tie viņam vajadzīgi grāmatas rakstīšanai. Tēvs Andrejs daudzu igauņu atmiņā palika dzīvs un tāpēc kāds nolēma savākt informācijas par viņu, arī Latvijā, un uzrakstīt grāmatu.

Jāredz tas viss visā kontekstā, tas nozīmē, ka kapucīni bija klātesošie Igauņijā jau kopš 1930. gadiem un dažas paaudzes Baznīcā varēja ar viņiem satikties. Kā raksta t. Krišjānis savā maģistra darbā, Igauņijā kalpoja kapucīni no dažām valstīm. Un viens no viņiem pat pārtulkoja Svētos Rakstus un tie ir igauņu valodā. Kapucīni, to starpā arī t. Andrejs, bija Igauņijā un tikai Dievs zin, vai bārdainie mūki tur atgriezīsies.

Mēs ceram ka šis rakstnieks uzrakstīs savu grāmatu un mēs varēsim to nopirkt pēc kāda laika. Kaut gan tā ir tik ļoti atšķirīga valoda, bet ne tā, ka pavisam nevar neko saprast, jo tomēr ir daudzi līdzīgi, vai pat gandrīz tādi paši vārdi. Es jau to pārbaudīju, kad lasīju drusciņ grāmatu veltīto kādam latviešu priesterim, kas kalpoja Igauņijā. Protams igauņu valodā.

Kapucīni un citi priesteri nav nepieciešami rakstniekiem, bet Baznīcai. Tāpēc lai nekad nebeidzas lūgšana par paaicinājumiem uz priesterību un uz konsekrēto dzīvi.

Bet kam konkrēti ir vajadzīgi kapucīni? Tam, lai cilvēki nebūtu slēgti sevī gan individuāli, gan mazās grupās; lai svētuma augļi ticīgos parādītos gan tajā, gan nākamās paaudzēs. Jo ir laikam tāda tendence, lai cilvēku sākumā iepakotu kādā maisā, kādā kastē, dotu viņam medu, lai viņš no šīs perspektīvas redzētu Baznīcu kā kādu ārējo lietu, tādu, kas nespēj organizēt manu dzīvi. Bet jādzīvo Baznīcā un visām kopienām jāorganizējas pie Jēzus, pie Jēzus, Kas ir Vissvētākajā Sakramentā. Ja, šo sestdien bija brāļiem kapucīniem svētās Mises un citi dievkalpojumi septinām dažādām kopienām, Rīgā un Olainē. Ticīgie cilvēki, dažādu paaicinājumu apdāvināti, meklē iespēju satikties ar Jēzu, brāļu un māsu kopienā.