Kāda kundze dažas reizes vienā gadā piedalījās bērēs. Es runāju sprediķus atbilstošus tai situācijai. Sprediķos protāms bija runa par dzīvi un nāvi. Kā pamats bija svēto Rakstu teksti, bet arī pāvesta Benedikta XVI grāmatas Jēzus no Nazaretes fragmenti un sv. Franciska Saules dziesma. Sprediķos galvenas domas paņemtas no šiem avotiem atkārtojās, jo īstenībā grūti būtu sagatavot pavisam citus sprediķus katrām bērēm.
Un šī ļoti dievbijīga un gudra kundze teica pēc kādām bērēm, ka tomēr varbūt ir kaut kas pēc nāves. Es sapratu, ka tie bija viņas ticības uz mūžīgo dzīvi pirmie vārdi, pirmais vājas ticības, bet tomēr ticības, apliecinājums. Tas nes cerību, ka vistuvākie cilvēki ģimenē arī ies pa šo ceļu un kādreiz ar saviem vārdiem izteiks ticību uz mūžīgo dzīvi. Protāms ka jedzienā mūžīga dzīve es saprotu Baznīcas macību šajā tēmā.
Bet rodas uz reiz jautājums, vai citiem cilvēkiem, kuri varbūt nav tik dievbijīgi un kuriem nav lielas pieredzes ticības lietās, ir pavisam ticība uz mūžīgo dzīvi? Vai ir ticība uz to visu, ko Baznīca sludina?
Citā draudzē bēru beigās, pie kapa, pēc visām priestera lūgšanām, ļoti dievbijīga un gudra sieviete teica: Nu tad mirušai viss jau beidzās. Tālāk vairs nekā nav. Un ko tur runāt?
Cilvēks meklē tādas īsas saprotāmas atbildes uz saviem jautājumiem, kaut gan pārāk bieži pat nemēģina saprast jautājumu. Lai tikai būtu atbilde. Tomēr Baznīca nevar dot tādas atbildes uz jautājumiem, kuri nav skaidri. Sākumā vajag skaidrot jautājumu. Ja nebūs skaidrības tad dzirdēsim tādas atbildes, kā kādreiz pie kapa izveidojās diskusija par kādiem sīkumiem un divbijīga kundze teica: Vajag darīt tā nevis tā. Jā mēs tā nedarīsim, tad mirušā atnāks sapnī. Un ja priesteris saka, ka viņa nevar atnākt sapnī, jo viņa ir citur, tad interesanti būtu zināt, kam vairāk cilvēki ticēja?
Tādas atbildes, kurām nav īstenībā nekādu sakaru ar ticību, nav sakaru ar prātu. Tomēr ticība meklē sakarus ar prātu. Jo ticība prasa, lai viņu saprastu. Ticībai vajag iet plecs pie pleca ar prātu. Ja tā nenotiek, tad ticība nav ticība, bet ticējumi pasaku līmenī. Un tur jau ir viss, ko tikai gribi, gan sapņi, vai maņticība, gan vieglas smiltis, gan kādi rituāli kādam dieviņam. Patiesības tikai trūkst, kuru Dievs atklāja par Sevi un atbildes uz šo atklāsmi, tas nozīmē ticības - arī trūkst.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru