Dzimtene un patriotisms

    Nesen kāds man teica, ka neiet uz svēto Misi ārzemēs, jo vispirms viņš ir kā latvietis, bet tur dievkalpojumu latviešu valodā nava.

    Kāda kundze man stāstīja savu liecību, ko viņa dara dzīvē, ka Kungs Dievs viņu vada un ka Dievs viņai pieskarās. Un tas ir skaidrs un saprotams, jo ja Dievs kādam pieskarās, tad par to liecina viņa darbi.

    Kad Kungs Dievs pieskaras cilvēkam, tas nozīmē, ka aicina viņu uz līdzdarbošanos, lai palīdzētu vest cilvēkus uz Debesu Valstību. Tas ir noslēpums, bet saistīts ar to, ka cilvēks pēc vislabākās savas sirdapziņas cenšas kalpot Dievam, lūdzas un dara labus darbus.

    Ar citiem vārdiem tā ir jaunā dzīve kopā ar augšāmcelto Jēzu Kristu. Jaunā dzīve Svētajā Garā.

    Viens no cilvēkiem, kas ļoti cieši līdarbojās ar Dievu, teica: Es mīlu savu dzimteni un visu, ko es daru Baznīcas labā, es daru arī manas dzimtenes labā. Tā teica cilvēks, kuram dzimtene ir Debesīs. Tāpēc arī ļoti rūpējās par šīs zemes dzimteni.
    Kāds cits stāstīja par kādiem piemēriem vēsturē, ka konkrēti cilvēki tik ļoti mīlēja savu zemes dzimteni, ka bija gatavi pat līdzdarboties ar ļauniem gariem, lai tikai viņu dzimtene būtu "brīva" no Baznīcas. Kaut gan viņu brāļi tajā pašā dzimtenē ļoti gribēja līdzdarboties ar Baznīcu, jo viņi zināja, ka taču šī dzīve ir ceļš uz šo mūžīgo dzimteni Debesīs. Un tam ir vajadzīga Baznīca.