Jaunieši-muzeji vai svētie jaunieši?

    -Mums nav vajadzīgi jaunieši-muzeji. Mums vajag svētos jauniešus! Runāja Pāvests Francisks jauniešiem, ar kuriem viņam bija tikšanās Filipinos šo svētdien.

    -Jūs varat man pajautāt: svētais Tēvs, kā mēs varam kļūt par svētajiem? Turpināja Francisks. Un pasvītroja, ka vissvarīgākā ir mīlestība:

    -Tas ir vissvarīgākais priekšmets, kuru jums jāiemācās universitātē. Tas ir vissvarīgākais priekšmets, kuru jums jāiemācās savā dzīvē. Iemācīties, kā mīlēt. Un tas ir izaicinājums jaunā cilvēka dzīvei. Nevākt informācijas nezinādami, ko ar tām darīt. Bet caur mīlestību lai šīs informācijas atnestu augļus. Evaņģēlijs palīdz mums atrisināt šo jautājumu: vajag lietot trīs instrumentus: prātu, sirdi un rokas. Ko tu saproti, kas tev ir sirdī, to dari dzīvē, konkrētajā darbā. Vajag, lai tas viss būtu harmonizēts: ko tu saproti, ko tu jūti, to tu dari. Trīs vārdi: domā, jūti un dari. Domā, jūti, dari. Un tas jādara harmonijā.

    Patiesa mīlestība nozīmē mīlēt un būt mīlēts. Atļauj tevi mīlēt. Un tāpēc grūti sasniegt pilnīgo Dieva mīlestību. Bet vissvarīgākais ir tas, lai tu atļautu Dievam mīlēt tevi. Šī patiesā mīlestība tā ir šī mīlestība, kad tu ļauj viņai ienākt tevī. Vajadzīgs ir dialogs starp tam, kas mīl un kuru mīl. Bet Kungs Dievs vienmēr mūs mīl kā pirmais. Ļausim brīnīties no šīs mīlestības. Nedzīvosīm mierīgi un laimīgi domādami, ka tas, ko mēs zinām, ir viss. Viss kas ir uz datora ekrana, tas nav viss. Mīlestības izaicinājums. Atcerēsimies, ka Dievs mums sevi atklāja pēkšņi, negaidīts.

    Pāvests deva piemēru no svētā Mateja dzīves, kurš bija muitnieks, neviens viņu nemīlēja un pēkšņi Dievs, Jēzus, parādīja uz viņu. Un teica: Seko Man! Varbūt cilvēki runāja Jēzum, ka viņš nav labs, nav derīgs, ka ir zaglis. Bet Matejs, kurš to negaidīja, tomēr ļāva sevi mīlēt!

    -Ļausim sevi mīlēt! Lai tas, kas nebija gaidīts, ienes arī šaubas mūsu dzīvē. Patiesā mīlestība sākas pēkšņi. Atstāj savas tukšas kabatas! Svētais Francisks nomira ar tukšām rokām, ar tukšām kabatām, bet ar pilno sirdi.

    Tad nav jaunieši-muzeji, bet jāmācas trījas valodas: labo domāšanu, labas jutas un labus darbus. Un busim gatavi, ka Dievs apbrīnos mūs mūsu dzīvē.