Kādi sakari starp sniegu un evaņģēlizāciju? Liekas, ka nav nekādu sakaru. Bet varbūt ir...
Iekams skaidrošu šo lietu, sākšu par filmu, kurā tika parādīta svētā Antona dzīve. Kad svētais Antons kļūva par brāli sv. Franciska ordenī, nāca viņam dzīvot dažādās vietās. Mēs viņu saucam par svēto Antonu no Padujas, jo pēdējos savas dzīves gados tieši tur dzīvoja. Mēs lūdzam viņu visdažādākās savās vajadzībās un zinām, ka vienmēr sv. Antons palīdzēja. Bez izņēmumiem. Tas viss mūsu acīs ir brīnumi, kurus dara Dievs caur Antonu.
Pasvītrošu šodien kaut ko citu, kas arī bija svarīgs sv. Antonam. Viņš gribēja dzīvot un pilnveidoties, tas ir iet svētuma ceļu, kuru rāda Evaņģēlijs. Un viņam uzrunāja tieši sv. Franciska un viņa brāļu piemērs. Sv. Francisks mācīja brāļus, lai tie strādā ar savu roku palīdzību, bet kad nepietiks, tad lai viņi iet ubagot Dieva mīlestības vārdā. Šajā filmā Antons nolēma strādāt kopā ar brāļiem, lai par nopelnīto naudu izpirktu no cietuma cilvēkus, kuri iegāja parādos un kuriem nebija ar ko atdot. Parādnieki tika izpirkti, parādi atdoti tiem, kuri deva kredītus, bet ieslodzītie jau brīvi tika atdoti ģimenēm.
Kāpēc es par to rakstu? Tagad daži vārdi būs par sniegu. Līdz šim gandrīz nebija sniega, bet pēdējās divas dienas ir bagātākas sniegā. Tā ir laba iespēja veltīt savu darbu Viļakas draudzes evaņģēlizācijas nodomā. Kaut gan tas nav nekas sevišķs mūsu klimatā, tomēr ļoti svarīgs ir nodoms un mērķis, un labs līdzeklis - sniega tīrīšana. Un to es daru ne tikai tāpēc, ka esmu atbildīgs par teritoriju, uz kura es tīru sniegu.
Misionāru dzīvē šajā nedēļā sākās jauniešu kristīgās tikšanās, es domāju ka ļoti interesanti. Un šodien klosterī - piektdieņi. Esmu bijis un visus sirsnīgi aicinu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru