Cīņa par dvēselēm

    Pirms kāda laika  man bija dažas sarunas ar cilvēkiem uz tēmu saistīto gan ar garīgo literatūru, gan ar to, uz ko mēs ticam. Lūk kādas sarunas.

    Pirmā saruna.

-Es redzēju sapnī mirušo vīru un tāpēc gribu pasūtīt svēto Misi par viņa dvēseli.

    Es parunāju ar viņu, uzrakstīju nodomu kalendārā un aicināju neticēt tam, ko redz sapnī, jo tas cilvēku attālina no realitātes. Es drusciņ paskaidroju viņai šo lietu. Bet vai viena saruna mainīs visu dzīvi?

    Otrā saruna.

-Man ir problēmas dārzā. Iepriekšējos gados viss bija labi, raža labi saglabājās. Bet šo gadu laikam es visu lasīju sliktās dienās. Ne labās, kā līdz šim, bet sliktās.

    Es pajautāju, kādas ir šīs sliktas dienas?

-Sliktas dienas tās ir tās mītras dienas.

-Mītras?

-Jā, mītras. Nu šītās zivs, skorpions, ūdensvīrs... Varbūt es nepaskatījos kalen- dārā...

    Arī šeit es mēģināju paskaidrot šo kļūdu, bet šī kundze skatījās uz mani tā, ka labi sapratu, ka varbūt pat redzamie brīnumi nevarētu mainīt šo domāšanu.

    Ceturtā saruna.

-Es atnesu garīgo literatūru. Vai tā ir labā?

    Diemžēl tā nebija labā literatūra, bet kādas grāmatas no padomju laikiem, grāmatas kurām saturā bija kristietības karikatūra, parādīta tā, kā tieši uz šo karikatūru ticētu kristieši.

    Piektā saruna.

-Nē, nē, mums jau nevajag garīgo literatūru. Mums jau ira. Tās ir sapņu grā- matas. Mēs visas to lasām. Tā ir labā literatūra.

    Protāms arī šeit bija vajadzīga kāda īsa 2 min. saruna un bija cerība, ka šīs grāmatas atradīs savu vietu tur, kur būtu derīgas, tas ir krāsnī.

    Tagad vajag ar uzmanību skatīties arī lietas internetā. Jo ja caur grāmatām tā tika veidota un virzīta cilvēku domāšana, tad vēl vairāk tas var notikt caur internetu, jo tas ir ļoti stiprs līdzeklis, kas spēj veidot un virzīt cilvēku domāšanu. Tāpēc nekad nedrīkst izslēgt šo Dieva dāvanu, kas saucas patstavīga domāšana, bet... Dieva gaismā.