Par šo dienu var pateikt, ka tā bija gan laba darba, gan lūgšanas diena. Sevišķi lūgšanas diena. Tas ir liels prieks, īsts prieks sirdī, kad es skatos uz šo dienu un redzu, ka bija skaitītas lūgšanas, daudz lūgšanu, daudz Dieva dāvanu. Praktiski visa diena piepildīta ar lūgšanām, ar sarunām ar Dievu. Lūgšanas mājās un baznīcā, un ceļā uz baznīcu, individuālas un kopīgas lūgšanas, ar draudzi un ar misionāriem. Viena sv. Mise, otra sv. Mise, Rožukronis, Dieva žēlsirdības kronītis no rīta un Dieva žēlsirdības kronītis vakarā, lūgšanas no breviāra. Pielūgsme, pateicības lūgšanas, lūgumi un lūgšanas, lai Dievs apžēlotos par mums. Un sirdī tāda cerība, ka taču ši baznīca nav paredzēta, lai pārvērstos muzejā, vēl vienā muzejā, kur varbūt kāda neticīga vadītāja stāstīs par ticību, kā par lietu, kad pieder pagātnei. Bet sirdī ir šī cerība, ka tik lielajā un skaistajā baznīcā atradīs savu vietu ticīgie, kuri stiprināsies sakramentos katru dienu. Bet sākumā, ka viņi atvērs savas sirdis Jēzum Kristum un tad pēc padsmit gadiem katru dienu šajā baznīcā svētās Mises laikā pieņems Dievu sv. Komūnijā pat trīsdesmit cilvēki. Jūs ticāt? Ja katra māja būs Mazā Baznīca, tad tā arī notiks. Tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no vienas lietas, par kuru es jau rakstīju: līdzdarbojies ar Dievu! Tad tas viss sāksies jau tagad, jo Dievā ir viss, kas tev vajadzīgs un arī... jaunā dzīve, dzīve Svētajā Garā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru