Kuru vilcienu nedrīkst palaist garām?

    2002. gadā, septembra beigās, izkāpjot no vilciena Jelgava-Rīga salauzu kāju. Tas notika Torņakalna stacijā, vakara pusē. Man vēl nebija ne mobilā tālruņa, latviešu valodas labas zināšanas, bet krieviski zināju tikai maz vārdu. Un ko tur darīt? Vilcieni brauc, pasažieri iekāp un izkāp, bet nevaru ne staigāt, ne runāt.

    Pēc kādas stundas mēģināju staigāt, jo vēl nezināju, kas notika ar kāju. Viens mirklis pietika, lai pārliecinātos, ka nestaigāšu. Skatos un redzu, ka pa peronu staigā kāds vīrietis. Turp un atpakaļ. Un tā rinķī. Ja nelūgšu palīdzību no viņa, tad viņš iekāps savā vilcienā un palikšu pats.

    Uzdrošinājos lūgt palīdzību krieviski. Viņš atnāca klāt un labprāt palīdzēja. Zvanīja informācijai, lai uzzinātu sv. Alberta draudzes tālruņa numuru, pēc tam brāļiem kapuciniem un pēc nākamas pusstundas brāļi atbrauca un mani paņēma.

    Šīs brinīšķīgs vīrietis, kas man palīdzēja, vēlāk stāstīja, ka esot redzējis visu gadījumu un gaidīja, lai redzētu, vai es spēšu staigāt. Viņš palaida garām vismaz vienu vilcienu uz savu pilsētu, lai nepalaistu garām citu, kas viņa acīs bija svarīgākais. Es līdz šim jūtos parādnieks gan Dievam, Kas sūtīja šo samaritāni, gan šim cilvēkam.

    Divās pēdējās dienās rakstīju par situācijām, kad nedrīkst vilcienu palaist garām, bet cilvēks pat nezina, ka ir kāds vilciens. Piemēram Man ir tikai divi varianti: strādāt un dzert, dzert un strādāt. Vai: Man vienalga. Vai citi tādi domāšanas veidi, kur pēdēja gaidīta lieta būtu palīdzība no Dieva.

    Bet svētais Tēvs Francisks brīnišķīgi rakstīja patiesības vārdus par cilvēkiem, kuri grib dzīvot konkrētajā īsajā brīdī, bez pagātnes un bez nākotnes, arī slēgtos uz mūžīgo dzīvi pie Dieva. Viņiem nedrīkst palaist šo vilcienu, atgriešanās vilcienu, atbrīvošanas no grēku verdzības vilcienu, bet ērtas un priecīgas (dažreiz) dzīves kārdinājums ir tik liels, ka vajag sūtīt pie viņiem pavisam svešus cilvēkus, evaņģēlizatorus, misionārus, kā no citas pasaules, lai viņi paskatītos apkārt un ieraudzītu šo vilcienu, kuru garām palaist nedrīkst.

* * * 

Aicinu lūgties par misjonāriem visā pasaulē. Ja kāds no Jums gribētu vienu gadu lūgties katru dienu par konkrētu misjonāru (zinās viņa vārdu, uzvārdu un kurā valstī kalpo), lai man raksta uz epastu. Paldies!

Lūgšana par misionāriem:

Slavēts esi Dievs, par Tavu misionāru liecību.
Tu iedvesi viņu sirdīs apustulisko dedzību,
lai pametot uz visiem laikiem savu ģimeni un dzimteni
dotos uz nepazīstamu zemi sludināt Evanģēliju tiem,
kurus uzskatīja par saviem brāļiem.
Slavēts esi Dievs, par visām žēlastībām kādas izplūda pār tiem cilvēkiem,
caur viņu vārdiem, caur viņu rokām un piemēru.
Viņi veltīja savu dzīvi līdz beigām.
Liec Kungs, lai šī Baznīca, apslacīta ar viņu sviedriem un asinīm,
sasniedz briedumu. Lai dzemdina daudz dēlu un meitu,
kas aizstātu tos, kuri jau aizgājuši no sīs pasaules.
Lai Tavs vārds tiktu pielūgts visā zemē.

Jānis Pāvils II