Kāpēc kristīts cilvēks nedzīvo kā kristietis?

    Sākumā pateikšu tā: cilvēks neiet uz baznīcu, jo neatvēra savu sirdi Jēzum un Viņam šo sirdi vienkārši neatdeva. Nu labi, bet ko tas nozīmē atvērt sirdi Jēzum? Man šķiet, ka nekad nevienam nejautāju, ko tas nozīmē? Bet ja mēs ņemtu vērā to, ka Bībelē uzskatīja sirdi par vietu, kura ir atbildīga par mūsu domām, lēmumiem un citām tādām nopietnām lietām, tad mūsu valodā vajadzētu pateikt: vajag atvērt savu prātu Jēzum. Savu prātu! Taču atgriezties nozīmē mainīt savu domāšanu, Jēzum Kristum atdot sava prāta stūri. Nē, nē, nebūs tik viegli. Stūre tālāk būs tavās rokās, bet tu būsi paklausīgs Jēzum. Ha! Un šeit ir šī problēma, jo kādā filmā varētu notikt tā: cilvēks atdeva savas dzīves stūri Dievam un tagad Dievs visu lēmtu un darītu, bet cilvēks dzīvotu mierīgi un laimīgi...

    Nu bet ko darīt, ja tomēr Jēzus, Kas ir visvarenais Dievs, negrib atņemt mums šo stūri, negrib taisīt no mums būtnes bez nekādas savas grības, vai protāms ar gribu, bet pilnīgi nelaimīgus, jo nekas, pilnīgi 100% nekas nebūtu atkarīgs no mums! Vai tu zini kas tas būtu? Vai tu gribētu tur iekrist? Nē? Protāms ka nē, jo tā ir... elle. Ellē nekas nebūs atkarīgs no cilvēka, jo nekādas brīvības nebūs. Bet lūk vai tu domā, ka daudzi cilvēki nedomā, ka Dievs to gribētu un pat šeit virs zemes? Bet tomēr Dievs sagatavoja cilvēkiem pavisam citu plānu un pavisam citu mērķi. Un vēl ļoti ļoti sen, jo pirms pasaules radīšanas. Dievs sagatavoja kaut ko brīnišķīgo, pilnīgā miera pilno realitāti.

    Daudzi cilvēki tic tikai (tā liekas) uz ļauniem gariem, ieiet ar viņiem dialogā caur maģiju, grib kaut ko izspēlēt. Ar citiem vārdiem ieiet viņiem rīklē.

    Daudzi prētēji: netic, ka pastāv ļaunie gari, bet ļoti dīvaini tic uz Dievu - kad notiek kāda nelaime, uz reiz tiesā Dievu: kāpēc Dievs atļāva?! Kur bija Dievs?!

    Nē, es negribu smieties no vieņiem vai no otriem, jo vajag lūgties, lai viņi no Dieva pieņemtu atgriešanās žēlastību.

    Visi visiem šajos Kristus Dzimšanas Svētkos novēlēja gaišus un priecīgus svētkus! un laimīgo jauno gadu! bet nevar sasniegt to, ko var dabūt tikai un vienīgi līdzdarbojoties ar Dievu.

    Vissvarīgākais ir tas, ka Dievs ir Mīlestība un tā skatās uz tevi, uz mani un uz ikkatru cilvēku, savu bērnu, lai mēs kādu skaisto, vai bēdu pilno dienu, ieraudzītu šo pirmo, pirmo pēc miljonu miljoniem, pirmo mūsu dzīvē Dieva skatienu mūsu acīs...