Ja cilvēks nekad nerunāja par savu dzīvi un par Dievu, un par to, ka Dievs un dzīve saistās vairāk, nekā cilvēks varētu padomāt, ja tad cilvēks nekad tādā veidā nerunāja savā dzīvē, kā ar misjonāriem var parunāt (jo vienkārši līdz šim dzīvē nesanāca), tad ir iespēja sākt daudz ko no jauna. Vairāk, visu no jaunā. Ir ļoti vērts runāt ar misionāriem, jo viņiem ir misija no Dieva caur Baznīcu.
Ir ļoti vērts līdzdarboties ar misionāriem Viļakā, jo Dievs dod viņiem iespēju darīt daudz labā Viļakas novadā, tas nozīmē, ka arī manā dzīvē un tavā dzīvē. Jau pirmais labums ir būt ar misionāriem, otrais klausīties par Dievu, trešais runāt par Dievu, ceturtais piedalīties dažādos evaņģēlizācijas pasākumos, piektais līdzveidot mīlestības un atbildības saites starp brāļiem un māsām Kristū, sestais atklāt dažādas kļūdas un maldu macības, un mitus, un "pasakas", un atmest tos, bet sākt dzīvot realitātē, septītais darīt to, ko cilvēks pats bez Dieva palīdzības neizdarītu, ja nebūtu šī vide, kas saucas misionāri, un tā tālāk.
Tas ir tā, kā dzīvē (līdzīgi). Es šodien apzvanīju "visu" Latviju, jo man bija ļoti vajadzīgs kāda cilvēka tālruņa numurs. Un pēc tam sāka man zvanīt, ka atrada šo cilvēku, vai vismaz numuru. Viss labi attīstījās.
Arī tāpat, kā ar mašīnu, kas šodien "savā valodā" pateica, ka tālāk nebrauks. Un ko darīt? Atkal zvanīju pēc palīdzības. Atbrauca cilvēks, paskātījās kas tur ar generatoru un ar šīm oglītēm, kuras vajag mainīt, bet arī palīdzēja tik efektīvi, ka es pats ar mašīnu atbraucu un to nevajadzēja vilkt. Bet pēc pāris dienām braukšu pie mehaniķa.
Tādas problēmas īstenībā nav nekādas problēmas. Jo problēma ir tur, kur cilvēks neko nedara, vai parmet Dievam tādas lietas, kuras Dievs neizdarīja, jo taču Dievs ir mīlestība, bet varbūt cilvēkam ērtāk tā dzīvot, kā Viņš būtu vainīgs, nevis ka Radītājs un Pestītājs tā brīnišķīgi rūpējas par cilvēku, ka viņš pats ar savu paša prātu atzīst, ka ir Dieva uzmanības centrā, un pat par to un par Viņu nepadomās siltos vārdos...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru