Visdažādāk var gadīties braukšanas laikā un kad mēs esam pasargāti no kādas avārijas, vai citas nelaimes, sākam domāt par Dievu un sūtam Viņam visskaistākās pateicības lūgšanas. Un domājam, ka tas ir brīnums, tas, kas notika. Un mēs pateicāmies Dievam par lūgšanas dāvanu, par tiem, kuri mūs iemācīja runāt ar Dievu un par to, ka braukšanas laikā mēs lūdzāmies. Un varbūt tāpēc mēs saņēmām tādu žēlastību?
Es domāju, ka Dievs vēlas mūs pārsteigt savā mīlestībā un tāpēc mūs aicina uz mīlestību. Dievs ir Mīlestība un tiem, kas Viņu mīl tā, kā iemācījās no Viņa, atklāj vēl lielāko mīlestību. Un šī mīlestība ir kaut kas vairāk nekā viss cits. Dieva mīlestība ir lielāka nekā barība, lielāka nekā citas mantas, bagātība salīdzinajumā ar Dieva mīlestību ir mazāk vērtīga nekā pelavas. Dieva mīlestība ir viss.
Ja Dieva mīlestība tā nolems, tad mēs vēl labāk redzēsim savus plānus, domas un darbus šajā gaismā. Kaut gan mūsu plāni būtu vislabākie, vislabāk sagatavoti, tomēr, kad parādīsies, ka Dieva mīlestības plāni ir citi, tad jāmācās tos pieņemt vislielākā uzticībā. Pat ja naudas trūkuma dēļ misionāri nevarētu pildīt savu misiju Viļakā, tad paliksim mierīgi, jo taču kas var ar mums notikt, ja mēs pilnīgi atdodam sevi Dieva Apredzībai?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru