Vai tu zini, kā priekšā tu esi?

    Dažus vārdus par vakardienu. Vakar vakarā es biju (kopā ar citiem novada iedzīvotājiem) Rēzeknē. Tas bija literāri muzikāls uzvedums par priesteri Franci Trasunu. Tie, kuri lasīja iepriekšējo ziņu, varbūt gribētu uzreiz atbildi uz jautājumu: Vai es atradu atbildes uz saviem diviem jautājumiem? Jā, bet tikai uz vienu. Tagad es zinu, ka pr. Trasuns bija Kristīgo zemnieku savienībā, no kura vēlāk viņu izmeta. Par to tika pateikti tikai tie trīs vārdi. Šā uzveduma raksturojums nebija tik dziļš šajās lietās, kas atklātu, kas šo savienību finansēja, kādi bija mērķi, un vai un kā šī partija ietekmēja sabiedrību un kādu Latviju gribēja.

    Īstenībā, tas ir ļoti svarīgs, ka valsts piemin šo priesteri, gan Rīgā pie sv. Jēkaba katedrāles, gan saeimā, jo ir blakus, gan arī gorā, Rēzeknē. Valsts rāda uz Trasunu, kā pozitīvo varoni. Bet varbūt tikai vēsturisko varoni. Vai nē? Es gandrīz neko nezinu par viņu, tāpēc grūti kaut ko spriest. Vai no pr. Trasuna Latgales kaut kas palika?

    Es lietoju lūgšanas grāmatiņu latgaliski ar poļu valodas burtiem no 20. gadsimta sākumiem. Baznīcas grāmatas ir veiskupa Stroda pareizraksteibā. Bet, piedodiet, nākamo, trešo rakstību lasīt jau nevaru. Neiet. Es saprotu, ka tagad, kad ir gors Rēzeknē, būs arī katrā pagastā školas, kuras runōs latgaliski, vai nē? Un tagad jau vysim bārnim būs katehēze un svētdienas svētā Mise...

    Nu bet mēs atgriežamies realitātē. Šodien braucu uz Žīguriem uz svēto Misi kulturnamā. Pie durvīm - pielīmēta lapiņa (varbūt nepareizi rakstīšu?): Helloween 18:00-22:00. Kas ir šis "helovīns"? Lai nelidotu pa mākoņiem atkārtošu svētā Tēva Franciska pirma sprediķa vārdus, kad tikai sāka pildīt savu amatu (citēšu no galvas): Cilvēks lūdzas. Lūdzas uz Dievu. Bet uz ko lūdzas, ja nelūdzas uz Dievu? Tad cilvēks lūdzas uz ļano garu. Kad mēs lūdzamies baznīcā, vai mājās, vai citur, lūdzamies uz Dievu. Pat tad, kad mums ir kādi eksameni, vai svarīgas tikšanās, mēs lūdzamies par to uz Dievu. Kad mēs ēdam, vai strādājam, arī lūdzamies, vismaz sākumā un beigās, lai visu atdotu Dievam. Ko dara cilvēks, kad iet uz turieni, kur viņš negrib Dievu? Uz ko lūdzas? Viņš lūdzas uz ļauno garu. Diemžēl. Ja cilvēks iet darīt to, kas ir pret Dievu, lūdzas uz ļauno garu. Dzīvē nav treša ceļa.

    Tad "helovīna" saknes ir keltu pagāniskā reliģijā Britānijā un Irijā, kur ticēja, ka šajā dienā (31. oktobrī) nav robežas starp miroņu un dzīvo pasaulēm. Miroņi nāk, lai dzīvajiem kaitētu. Cilvēki sargājās tādā veidā, ka upurēja elkiem upurus no dzīvniekiem, un liekas, kā es pirms pāris gadiem lasīju internetā, ka arī no cilvēkiem (sevīšķi no jaunām meitenēm). Tagad popkultūrā cilvēki (sevīšķi Amerikā) pārģērbjas par spokiem, raganām, par miroņiem un staigā pa dzīvokļiem. Organizē arī vietas līdzīgas ellei, kur "satiekas" būtnes, kuras dzīvotu tādās vietās, ka vampiri un tam līdzīgie. Tas viss ir pretrunā mūsu ticībai uz mūžīgo dzīvi un mūsu mērķi, kas ir pie Dieva. Bet grib lai cilvēki, galvēnokārt bērni, iemācītos domāt, ka tur nekā labā nav, bet tikai spoki, demoni, vampiri un raganas un ka tur var krūti... spēlēties. Kāds priesteris eksorcists brīdina, ka caur tādām lietām ieiet ļāunais gars, jo viņš nekad nespēlējas. Tādas lietas, kā piemēram zīlēšana, sarunas ar gariem ar šķīvja palīdzību, visdažādāka buršana ir tīši kontakts ar ļauniem gariem, kuriem cilvēks (pat spēlēdamies - tam nekādas nozīmes nav) padevas. Tās ir ļoti ļoti sliktas lietas. Jātgriežas, jāiet pie grēkusūdzes, lai saņemtu grēku piedošanu un lai priesteris palūgtos par šā cilvēka atbrīvošanu.

    Romas katoļu Baznīcā jau sākām svinēt Visu Svēto lielos svētkus. Paskatīsimies, cik ļoti Debesu Tēvs mūs mīl un ka šī mīlestība ir patiesa. Un arī nes dāvanas. Bet visslielāka dāvana ir draudzība ar Jēzu Kristu. Salīdzinājumā ar Jēzu Kristu visi tukši "halovīni" ir vismaz garlaicīgs, baiļu pilns, laika zaudējums, kas arī nākotnei nenes nekādu cerību.