Nemitīgais infarkts?
Pamēģināsim paskatīties ļoti īsi uz vēsturi (jo taču es neesmu nekāds specjalists) tādā veidā, ka nezaudējot no acīm vēsturisko kontekstu, skatīsimies uz to, kas ir vispamatīgākais, uz... barības ražošanu. Bloggers ar pseidonīmu Coryllus rakstīja, ka tas ir nepieciešams, lai labāk saprastu, kas notiek gadsimtu gaitā. Es būšu ļoti pateicīgs kādam specjalistam vēsturē, ja to precīzi un īsi uzlabos.
Kad uzbūvēja Jēzus Sirds baznīcu Viļakā 1890. gadā (vienīgā pilsēta Latgalē, kur bija šajā laikā divas Romas katoļu baznīcas? Nezinu, varbūt Daugavpilī arī bija vairāk nekā viena baznīca?) Latgale vēl bija cilvēku pilna. Bija kungi, kuri deva vietējiem darbu, jo tā bija daudz. Varbūt nauda nebija liela, bet arī barība nebija dārga. Tāpēc tie, kuri saprata, ka notiek ciņa par cilvēku dvēselēm (attīstās revolūcjonāru kustības), būvēja baznīcas. Bet mēs skatāmies uz šo barību. Bija lēta, tāpēc lauki cilvēku pilni un daudz darba.
Tikai uz mirkli paskatīsimies uz plašo pasauli, kurā lielvalstis izsūc no Eiropas tautām migrantus uz savām kolonijām, lai tur, pie citiem kungiem, ražotu barību, vai strādātu industrijā.
Un atpakaļ uz Latgali. Pirmais pasaules karš, pēc tam agrāra reforma. Vairāk zemes rokās, bet ar to iet nodokli. Saprotu, ka arī aug banku loma. Arvien vairāk mehanizācijas, kura ir ļoti dārga. Barības ražošana dārgāka. Lai neviens nešaubītos, ka barību ražos arvien vairāk citur, nevis Eiropā, ir šie divi kari, kas izpostīja kontinentu. Pirms kāda laika rakstīju par vislielāko nelaimi, kas izplātījās Eiropā un Latvijā pec 2. pasaules kara, par abortiem, tas ir par nepiedzimušo bērnu nogalināšanu (pēc Vikipēdijas Latviešu skaits pēdējo 125 gadu laikā samazinājās, gandrīz nemitīgi).
Beidzas 2. pasaules karš un Latvijā notiek kolonizācija. Sevišķi Krievijas iedzīvotāji tiek ievesti Latvijas teritorijā, viņiem būvēja pilsētas, kombinātus, kolhozus. Kādā mērā arī vietējiem gribēdams negribēdams bija jāpiedalās šajā jaunajā kārtībā un daudzi pārcēlās uz pilsētām. Daudziem arī nebija atļauts dzīvot savā apkārtnē. Es dzirdēju, ka barības cenas Padomju Savienībā bija zemas. Jo benzīna cenas bija zemas, koksnes cenas bija zemas. Un tā tālāk. Kas par to visu maksāja? Visi zina, ka šī barība (nezinu par kādu cenu?), un benzīns uttlk tika pārdots bagātām valstīm, un tā Padomju Savienība varēja pastāvēt līdz 1980. gadiem, kad Gorbačevs lūdza Rēganam atļauju pārbūvēt Viduseiropu un Austrumeiropu.
To visu mēs, protāms, zinām, bet šis īss acu skatiens mums palīdzēs saprast, kāpēc barība ir tik dārga (ka neviens pat mazos sivenus negrib nopirkt un zemnieks ir gatavs mēnešiem gaidīt samaksu, lai tikai kāds nopirktu), kāpēc nevienu koku nevar bez atļaujas cirt, kāpēc ir lielie fondi un komisijas, kuras grib darīt to, ko līdz šim darīja saimnieki un tikai saimnieki var darīt? Nē nē, tā nav politika, bet vai kāda 90. gadīgā nabadzīga kundze var pārdot burkānus vai jāņogas uz ielas? Pienu pērkam no Lietuvas, āboļus no Dienvidāfrikas, riekstus no Turcijas un tā tālāk. Ak cik dārgā ir mūsu dzīve...
Šis teksts tieši uz šādu tēmu, jo bieži mūsu baznīcas apmeklētāji no citām pilsētām jautā: Kāpēc tik lielā baznīcā tukšos laukos?! Lai viņi lasa, lai zina.
* * *
Ziniet, ļoti svarīgi ir lūgties viens par otru. Ir piemēram tāda akcija
manā kapucīnu provincē, lai lūgtos par misjonāriem (ir 50 misjonāru!).
Organizē šo akciju brālis Gžegožs (poliski Grzegorz) un vinš man
atsūtīja sarakstu ar 15 (!) cilvēkiem, kuri vienu gadu lūdzas par mani!
Briņīšķīgi! Cilvēki, kuri dzīvo Polijā, Belģijā un Zviedrijā. Vārbūt
kāds no lasītājiem gribētu lūgties vienu gadu par kapucīnu misjonāru? Jā
kāds gribētu pieņemt tādu lēmumu, tad vajadzētu sūtīt uz manu epastu
savu vārdu un uzvārdu, adresi un valsti (bet varbūt pietiek tikai vārds
un valsts? :)). Tad
es pārsūtīšu br. Gžegožam, pēc tam viņš man un pārsūtīšu Jums, kā
saucas un kur kalpo konkrēts misjonārs, par kuru Jums nāks lūgties vienu
gadu. Tikai vienu :)
Aha, nosauksim so akcjiu tā: Lūdzies Par Misjonāru. Epastā var tā rakstīt, vai saīsinājumu LPM. :)
Aha, nosauksim so akcjiu tā: Lūdzies Par Misjonāru. Epastā var tā rakstīt, vai saīsinājumu LPM. :)
Jau ir pirmā drosmīga māsa no Latvijas, kura lūgsies vienu gadu par misjonāru. Gaidīšu tikai ziņu no br. Gžegoža, lai viņai sūtītu informāciju, kā saucas misjonārs un kur kalpo.
AtbildētDzēstSveicieni.