Restorāns, Anglija, Jāņi

    Šodien man nāca evaņģēlizēt... restorānā. Precīzi jāsaka: man bija saruna, garīga saruna, kuru varētu saukt par katehēzi. Mēs runājām par laulības sakramentu, kuram vīrietim un sievietei vajag gatavoties jau tagad, šajos mēnešos. Kaut gan ceremonija ir plānota uz nākamo gadu, tomēr nedrīkst domāt, ka var sagatavoties pirms pašam rituālam. Es ceru, ka laulības sakramentam sagatavošanas kursi ir visā pasaulē. Galvenais noslēpums ir tajā, ka Dievs apdāvina vīrieti un sievieti ar vienotības un auglības dāvanu un tajā, ka cilvēks pats, savas būtības dziļumos, jau tagad mācās garīgi piedzīvot laulības pienākumus, kuri visi padevas vienam mērķim: svētumam. Jo katra sakramenta mērķis ir svētdarīt cilvēku. Ar citiem vārdiem, kā kāds skaisti definēja sakramentu: Tā ir Dieva klātbūtne virs zemes. Lūk, laulības sakramentu nevar saprast bez personīga kontakta ar dzīvo Dievu, bez lūgšanas, bez svētās Mises visās svētdienās un citos lielos svētkos, bez labiem darbiem, bez grēksūdzes, bez svētās Komūnijas... Skatieties, tie ir sakramenti, Dieva klātbūtne un darbība virs zemes, mūsu dzīvē! Un tas var notikt tavā dzīvē, bet ļoti specifiski laulībā, kur vīrietis un sieviete, kā vīrs un sieva ir viena miesa.

    Sakraments, arī laulības sakraments, nav viens brīdis tikai. Tas ir ceļa sākums. Cilvēks, bet laulībā vīrs un sieva, iet kopā. Tāpēc nepieciešami ir divi elementi, kuru nozīmi ceļa sākumā nevar saprast un redzēt. Pirmais: būt kopā ar Dievu. Ne tikai individuālā lūgšanā. Lūdzieties katru dienu arī kopā, sevišķi pirms sarunas. Tas ir šis otrais elements. Saruna uz vienalga kādu tēmu. Tēma atradīsies. Bet lai būtu saruna. Klusas dienas tādā nozīmē ir slikta lieta, jo tūlīt parādīsies domas: es varu dzīvot bez sievas/vīra. vai: es neesmu vajadzīgs/vajadzīga sievai/vīram. Tāpēc vajag runāt, lai mēs paši ar Dieva palīdzību un svētību veidotu savu laulāto dzīvi, nevis lai to darītu kādas bezjēdzīgas domas.

    Viena no tēmām ir arī šķīstība pirms laulībām. Ja laulības sakramentā vīrs un sieva apdāvina viens otru ar sevi, tad jārūpējas, lai šī dāvana vienmēr būtu visskaistāka un svēta.

    Mēs runājām arī par latviešiem Anglijā, kuri vairākumā negrib būt tuvu pie Dieva un Baznīcā. Viens priesteris no Latvijas šajā gadā mēģināja atrast šos latviešus, bet tā ir liela problēma - dzīve bez Dieva. Kaut gan latvieši prot organizēties un vienu reizi gadā satiekas kādā vietā, lai "svinētu" Jāņus. Ko tur dara, ļaujiet man neko nepateikt... 

    Vai ir iespēja Jāņos, vai citā laikā satikties tiem, kuri tur, tālu no mājas, gribētu piedalīties kādās mazās rekolēkcijās latviski, kopā ar priesteri. Bet kur priesteris, tur darbojas Jēzus un ir svētā Mise un grēkusūdze, un atrast atbildes un sāpīgiem jautājumiem, kuri ikdienišķajā dzīvē svešā vidē rodas un paliek bez atbildēm. Vajadzētu kaut ko jau tagad sākt domāt, runāt un meklēt sevi Anglijā. Protāms, darbs, nav laika, ģimenes, bērni. Bet, klausies, kad tu to visu darīsi: kad nebūs darba? kad būsi pats? Visbiežāk šķēršļi rodas... mūsu galvās. Bet arī tur atrodas labo domu avots :)

    Kopā ar Dievu - katru soli!