svētdiena, 2014. gada 12. oktobris

Kristības sakraments - atrasta pērle
    Es biju kristīts 1969. gadā, kad vēl rituāls bija latiņu valodā. Es to neatcēros, bet tas bija sākums, kas veda uz citām dāvanām no Dieva, kuras var pieņemt tikai tie, kuri tika kristīti. Tāpēc par šo sakramentu drīkst pateikt: Tā ir pērle, apkārt kurai organizē visu dzīvi.
    Ne rakstīšu visu par Kristībām, jo var palasīt katehismā, bet pirmā lieta ir tāda, ka tas ir vienīgais sakraments... pagāniem. Ja kāds ir kristietis, tas nozīmē, ka jau ir nokristīts. Tā ir vienīga ieeja Baznīcā. Labi ir, kad atbildīgais cilvēks, piemēram slimnīcā, iemācījās kristīt. Jo daudz bija tādu gadījumu, ka slimam draudēja nāve, bet bija zināms, ka viņš nav kristīts, un lūk atradās medmāsa, kura savā draudzē kursos iemācījās kristīt. Protams ne tad, kad gribēsies, bet kad ir bezizejas situācija. Kad pirms padsmit gadiem strādāju skolā, es iemācīju praktiski kristīt vairāk nekā 200 jaunus cilvēkus. Daži smejās, daži mācījās ļoti nopietni, bet vissvarīgākais, ka šis sakraments kļuva redzamais un viņi paši mēģināja to darīt dažas reizes stundas laikā. Varbūt vajadzēs to darīt mācību laikā pirms Kristībām? Kāpēc nē?
    Kas notiek ša sakramenta laikā? Divas svarīgas lietas vienlaikus.
    Pirmā: tiek atlaists iedzimtais (pirmdzimtais) grēks, kuru katrs cilvēks iemanto no pirmiem vecākiem, no Ādama un Ievas. Tas ir smags (nāvīgs) grēks, kuru var atlaist tikai šajā sakramentā. Ja tiek kristīts pieaugušais, tad tiek atlaisti visi grēki. Zīme tam ir baltais apģērbs.
    Otrā: jaunkristītais sāka dzīvi pavisam jauno, jo kopš Kristībām pieder Kristum. Konkrēti - ko tas nozīmē? Lūk Jēzum ir Miesa, Mistiskā Miesa, kas saucas... Baznīca. Jēzus ir Baznīcas Galva un katra vismazākā daliņa ir ar Vīņu vienota. Tas prasa trīs lietas: būt kontaktā lūgšanā, pieņemt barību (piem. Dieva vārds, sakramenti) un liecināt par Jēzu. Caur dzīvi Baznīcā tas viss veidojas.
    Daži vārdi par vecākiem. Būtu ideāli, ja viņi dzīvotu laulības sakramentā. Kāpēc? Skatieties augšā. Vecākiem ir pienākums tālāk nodot ticību, bet skaidrā lieta, ka nevar dot tas, kam nav. Tāpēc... sirsnīgi aicinu, lai tie, kuri grib kristīt bērnus (vai kristīties:)), piedalītos Alfa kursos, lai caur tiem kursiem uzzinātu kaut ko par Baznīcu. Šie kursi ir vairākās draudzēs, arī Viļakā. Tiem, kuri dzīvo Anglijā, atgādinu, ka šie kursi ir ļoti populāri arī šajā valstī, jo arī tur sākās. Meklējiet un jautājiet. Nebaidieties. Nevienu cilvēku šie kursi nesabojāja, bet daudziem ļoti palīdzēja.
    Tagad par krustvecākiem. Kas var kļūt par krustvecākiem (ja kāds nezinātu, tad uz reiz teicu, ka šī loma pavisam nav saistīta ar dāvanu pirkšanu uz dzimšanas dienu, vai uz vārdadienu. To var darīt ikkatrs)?
    1. Kristīts Romas katoļu Baznīcā, jo tikai tad var kristīgi audzināt bērnu, palīdzēt vecākiem šajā audzināšanā. Ja ir cits kristietis - tikai kā liecinieks.
    2. Vecums - vismaz 16 gadi. Tas ir saistīts ar atbildību, kura aug ar gadiem.
    3. a) iet pie grēkusūdzes,
        b) pieņem svēto Komūniju (pareizi vajadzētu pateikt: pieņem Jēzus Kristus Miesu svētajā Komūnijā),
        c) saņēma iestiprināšanas sakramentu.
    4. Ar savu dzīvi liecina par ticību, ka viņa ticība nav mirusi un ka var to nodot tālāk, vismaz palīdzēt bērna vecākiem.

    Lūk, vai tas ir daudz? Tas viss augšā ir normālās lietas, visvienkāršākās lietas, lai sasniegtu pestīšanu. Pirmā lieta, kura ir vajadzīga, ir griba. Pirmā lieta, kuru vajag atmest, ir slinkums. Aicinu uz katehēzēm!

    Kristības sakraments ģimenē ir kā iestādīta pukīte. Vecāku ticības liecība ir kā auglīga zeme. Lūgšanas dzīve kā saules stari. Dieva žēlastība sakramentos kā ūdens. Kas notiks, kad pukīti iestādīt podē bez zemes, bez ūdens un atstāt tumša pagrabā? Bet cik skaista puķe uzaugs ar saknēm auglīgajā zemē, pilnajā saulē un ūdens - cik tikai gribi!
*  *  *
  Ziniet, ļoti svarīgi ir lūgties viens par otru. Ir piemēram tāda akcija manā kapucīnu provincē, lai lūgtos par misjonāriem (ir 50 misjonāru!). Organizē šo akciju brālis Gžegožs (poliski Grzegorz) un vinš man atsūtīja sarakstu ar 15 (!) cilvēkiem, kuri vienu gadu lūdzas par mani! Briņīšķīgi! Cilvēki, kuri dzīvo Polijā, Belģijā un Zviedrijā. Vārbūt kāds no lasītājiem gribētu lūgties vienu gadu par kapucīnu misjonāru? Jā kāds gribētu pieņemt tādu lēmumu, tad vajadzētu sūtīt uz manu epastu savu vārdu un uzvārdu, adresi un valsti (bet varbūt pietiek tikai vārds un valsts? :)). Tad es pārsūtīšu br. Gžegožam, pēc tam viņš man un pārsūtīšu Jums, kā saucas un kur kalpo konkrēts misjonārs, par kuru Jums nāks lūgties vienu gadu. Tikai vienu :)
    Aha, nosauksim so akcjiu tā: Lūdzies Par Misjonāru. Epastā var tā rakstīt, vai saīsinājumu LPM. :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru