otrdiena, 2014. gada 21. oktobris

Laiks un cerība
    Apmēram pirms gada lasīju tekstu, kurā autors (Kiko Arguello) rakstīja par dažādām religijām. Es maz atcēros, bet zinu, ka Kiko pievērsa uzmanību laika nozīmei - kā tas ir Romas katoļu Baznīcā (varbūt arī visā kristietībā) un kā tas ir citās reliģijās.
    Es ceru, ka tie, kuri labāk to zina, uzrakstīs komentāru. Visdažādākās reliģijās ir aprakstīti, piemēram, cilvēces sākumi un cik bija skaisti un labi. Pēc tam notika kaut kas slikts un... visi dzīvo tadā nelaimīgā pasaulē. Cilvēks caur ticību grib atkal atpakaļ atgūt zaudēto laimi. Viņš tic, ka tad, kad izpildīs visus priekšrakstus, tiks atjaunots, attīrīts un dzīvos šajā paradīzē, kura sen tika pazaudēta.
    Ar mūsu ticību ir pavisam citādāk. Mēs ticām, ka neatgūsim zaudēto paradīzi un nedzīvosim, kā Adams un Ieva. Mēs ticām, ka Dievs mums ir sagatavoijs kaut ko brīnišķīgo, tik brīnišķīgo, ka ausis nedzirdēja, acis neredzēja un neiegāja prātā. To visu, kas bija, atzīstam par zaudēto uz neatgriešanos. Jo tādi ir Dieva plāni. Dievs mūs radīja un nejautāja, vai mēs gribām dzīvot? Tomēr pestīšanu Viņš vēlas dot katram. Tāpēc visu mūsu dzīvi šeit virs zemes Dievs katram jautā: Vai tu Mani mīli? Vai tu pieņem Manu mīlestību, ar kuru Es tevi iemīlēju pirms pasaules radīšanas? Vai tu pieņem no Manām rokām pestīšanu un mūžīgo dzīvošanu pie Manis, Manā Dievīšķajā dzīvē?
    Šeit ir arī redzama mūsu brīvība un nevienu nevajāsim, ja viņš negribēs ieiet Debesu Valstībā. Tomēr mēģināsim viņam sludināt labo vēsti par pestīšanu, par Jēzu Kristu. Daudzi par to sludināšanu atdeva savu dzīvi, zaudēja veselību, sēdēja cietumā, tika atmesti savā sabiedrībā, bet nezaudēja cerību, jo gaida šo brīdi, kad satiksies ar Jēzu un būs kopā ar Viņu vienmēr. Un tāpēc arī piedod saviem ienaidniekiem, kuri skatās atpakaļ, grib atgūt paradīzi, bet dzīves gadu gaitā zaudē cerību. Savā izmisumā nezina, ka vajag skatīties uz priekšu. Tāpēc tik ļoti ir vajadzīgi misjonāri un misjonāres katrā vietā.
    Lūgsimies par kristiešiem, kuri tiek vajāti visā pasaulē, kuriem ir nāves sodi. Lūgsimies par Asiju Bibiju (Asia Bibi) Pakistānā, katoli, piecu bērnu māti, kura sež cietumā ar nāves sodu jau neatcēros cik mēnešu vai gadu. Viņa stāstīja par Jēzu Kristu savām koleģēm, bet tās viņu apsūdzēja par zaimošanu pret Mahometu. Lūgsimies par visiem, gan par vajātājiem, gan par viņu upuriem, jo Debesu Valstība ir viena, pavisam neatkarīga no cilvēka spēka, gribas, prāta, varas. Kas tev ir Jēzus Kristus?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru