Nāves smaids, dzīves cerība
Evaņģēlija fragmentā, kur Jēzus atrodas Olīvdārzā un lūdzas pirms savām ciešanām un nāves, ir arī parādīts, kā Jūdass Iskariots ar skūpstu nodod savu Mācītāju. Varbūt no tā ir jedziens nāves skūpsts, jo šī nodevība ir nāves personifikācija.
Ļoti bieži nāve slēpjas aiz citas maskas un grūti to atpazīt, jo tāda maska ne tuvu nav līdzīga kādai bīstamai situācijai. Nāves auksts smaids.
Divas reizes savā blogā rakstīju par problēmu, kas, man šķiet, ir maz zināma. Par "smadzeņu nāvi". Es par to uzzināju no katoliskās televizijas Trwam (poliski), bet pēdējās dienās daudzi bloggeri Polijā sāka par šo tēmu rakstīt gan ziņas, gan komentārus.
Mani dārgie, "smadzeņu nāves" nav. Es negribu atkārtoties, jo par to jau rakstīju. "Smadzeņu nāves" nav. Pirmkārt tāpēc, ka to jedzienu pieņēma bez nekādiem pētījumiem, vai pierādījumiem. Otrkārt tāpēc, ka tik daudz cilvēku (piemēram viens dr. Talars Polijā "atdzīvināja" apm. 500 pacjentus), par kuriem jau runāja "mironis ar dzīvo sirdi", jo ārsti teica, ka ir "smadzeņu nāve". Treškārt tāpēc, ka ir daudz liecību, ka šie "miroņi" bieži labi zina, kas notiek apkārt un kad viens no tiem (Zahārijs Dunlops no ASV) dzirdēja, ka ārsti runāja ģimenei, lai gatavotu bēres, tad viņš gribēja viņus izmest pa logu ārā. Zahāriju izglāba radinieki mediķi, kuri ieraudzīja viņu drusciņ kustāmies. Kad atgūva pilno varu savā ķermenī, tad visu to pastāstīja. Prof. neirologs Alan Shewmon (ASV) arī liecina par apziņu cilvēkā un kā var viņu saukt par mirušo? Ceturtkārt tāpēc, ka organus nevar paņemt no mirušā, bet no dzīvā cilvēka! Var atrast arī tādas informācijas, ka Rietumos 1% pacjentu iet bojā ar mocekļa nāvi, jo viņus griež (bez pretsāpju zālēm, piemēram ar zāģi, lai paņemtu sirdi) dzīvus! Starp viņiem un mums nav nekādas būtiskas atšķirības izņemot to, ka viņi šobrīd nevalda pār savu ķermeni. Bet var viņus izārstēt, varbūt pat vairākumā. Piektkārt tāpēc, ka par apziņu ir atbildīga vieta, kas ir smadzeņu vidū. Bet par hormoniem, kad sieviete ir mātes cerībās, arī atbild smadzeņu daļa (kā saucās latviski, es nezinu). Kad turēja kādu sievieti (ar "smadzeņu nāvi") stāvoklī pieslēgto pie aparatūras daudzus mēnešus un šī sieviete dzemdēja veselo bērnu, tad ko, mirušie var dzemdēt? Taču smadzeņu daļa kontrolēja un "veidoja" šo stāvokli.
Tik daudz mocekļu: nogalinātie bērni abortos, nogalinātie slimie un vecie eitanāzijā, nogalinātie orgānu "devēji". Viņu nāve kliedz no zemes uz Dievu. Tikai Dieva žēlsirdība var cilvēcei palīdzēt. Lūgsimies un runāsim par to, jo tāda situācija atņem slimiem cilvēka tiesības un cieņu, un pilsoņa tiesības meklēt aizsardzību valstī. Bet taču cilvēks ir cilvēks vienmēr neatkarīgi no tā, vai var, vai nevar par to runāt. Bet ārstiem ir pienākums ārstēt cilvēku līdz dabiskai nāvei.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru