Tālu no mājas, tuvu baznīcai

    Pirms pāris nedēļām es rakstīju, ka strādāju Francijā. Dzīvoju laukos un katru svētdienu gāju kājām uz pilsētiņu, kur atrodas baznīca, lai piedalītos svētajā Misē. Kad strādāju Čehijā, arī pirmo lietu, ko meklēju, bija baznīca. Kaut gan ne visiem tas patika, ka tur bija lasījumi čehu un vācu valodā un ruņāja (mani koleģi): Es neiešu, jo nesaprotu, tomēr man tas netraucēja. Jo uz svēto Misi jāiet, lai satiktos ar Jēzu, nevis lai saprastu katru vārdu. Normāli dzīvē satiekamies ar cilvēkiem (bieži vai rēti), kuri runā citās valodās un varam saprasties. Vēl vairāk varam saprasties ar Jēzu, kas ne tikai runā mūsu valodā, bet arī runā tā, ka mēs esam spējīgi to pieņemt.

    Tad pirmā lieta, kas jādara, ir atrast Romas katoļu baznīcu, draudzi, priesteri. Otrā lieta ir... jā jā, es nejokoju, pēc kāda īsa laika mēģināt jautāt prāvestam, kā es (vai mēs - ģimene) varu kalpot baznīcā un draudzē? Ir protāms vajadzīgs kāds laiks, lai būtu uzticība un lai uzticētu kādu pienākumu draudzē. Es zinu, ka cilvēks varētu domāt: Vai es esmu vajadzīgs? Priesteris pats tiks gala ar visu. Sv. Mise un viss. Bet Baznīca un draudze tā nav vienīgi Euharistija. Kā Baznīca ir kopienu kopiena (vai: ģimeņu ģimene), tāpat arī ir draudzē. Notiek kādas tikšanās, pasākumi, rekolēkcijas, attīstās lūgšanas grupiņas, vajag mazgāt baznīcas grīdu, taisīt nelielus remontus. Katrs var palīdzēt. Es piemēram nolēmu šo pēdējo laika marginesu, kas man varbūt ir katru dienu, veltīt blogam (labāk pateikt: jums, kas lasāt blogu). Tāpēc tādā veidā, es ceru, ka sūtīšu Evaņģēlija iepriecinājuma vārdus cilvēkiem, kas tuvu, bet sevišķi tiem, kas tālu. Bet šodien biju arī pie slimās, bet vakarpusē vajadzēja grābt lapas. Darba ir ļoti daudz, jo ir milzīgi daudz veco koku. Arī tādos darbos var pievienoties draudzei, tas nav tikai priesteru privilēģijs :) Es atcēros, ka kādā apkārtnē bija vētra un lietus. Kad tas viss beidzās, pie baznīcas durvīm palika zeme un smiltis. Priesteris to sāka tīrīt un strādāja kādas divas stundas. Draudzes locekļi, kuri gāja garām vai brauca ar divriteniem, komentēja priestera darbu. Viens pat teica, lai nestrādātu, vai nav citu, kas to darītu? Priesteris ar smaidu darīja savu darbu līdz galam.

    Katram cilvēkam ir savs raksturs, bet tas netraucē pievienoties kalpošanā draudzē (piemēram Viļakā sākās ļoti skaisti un svētīgi Alfa kursi un tājos piedalās cilvēki no divām draudzēm). Bet draudzē cilvēks var saņemt kaut ko tādu, ko nevar saņemt nekur citur (es tagad nerunāju par sakramentiem). Ko tādu? Tas ir harizmats - dāvana no Dieva. Dievs dod konkrētam cilvēkam Baznīcā tādu dāvanu, tādas žēlastības, lai viņš varētu kalpot kopienā (kalpot nenozīmē strādāt, kaut gan ir ļoti daudz darba:).

    Aicinu jūs ar sirdi un prātu ieiet savās draudzēs. Atrast un pievienoties - vai Īrijā, vai Anglijā, Vācijā, vai citur.

  *  *  *

    Aicinu uz LPM! Skaties - iepriekšējo dienu ziņās (piem. 11.oktobrī).