Dedzība pēc 70 gadiem

    Jau nesen rakstīju, ka ir divas dedzības. Pirmā - tīri cilvēciska, otrā - kas ved pie tās Devēja, pie Dieva. Kad dedzīgs cilvēks, kā Pāvils, satiekas ar Jēzu, tad ir gatavs uz reiz pildīt Dieva gribu. Šī dedzība ir tik stipra, ka neskaitās ar apstākļiem. Un lūk svētais Pāvils, kad redz svētā Pētera, pirmā pāvesta, problēmas - kā sasniegt vienotību starp kristiešiem, no kuriem daļa bija no ebrejiem un otrā daļa no pagāniem, nāk viņam palīgā, kaut gan savā dedzībā norāja arī Pēteri. Pēteris, kas bija vienkārš zvejnieks no Galilejas, tika sūtīts lielā pasaulē, lai ar vislielāko varu, kuru pat nevar apņemt ar cilvēcisko prātu, ar varu, kas ir no Dieva, izplatīt Baznīcu visā pasaulē, un Tās galvaspilsētu dibināt Romā. Pēteris satiekas ar ļoti izglitotiem cilvēkiem un sarežģītiem jautājumiem, kurus nevar uz reiz atrisināt. Bet viņš zina, ka Baznīcu vada Svētais Gars, kas izmanto gudros cilvēkus, kuriem ir liela zinība, piemēram Pāvilu, kas prātīgi skaidro gan ticības, gan morāliskos jautājumus. Par to Pēteris piemin savās vēstulēs. Savukārt Pāvils vienmēr ir paklausīgs Pēterim, tapēc dodas uz Jeruzālemi pie Pētera, lai pārliecinatos, ka nemaldījas Evaņģēlija sludināšanā. Tas netraucē Pāvilam pazemīgi izteikt zināmo patiesību, ka viņš pats strādāja Evaņģēlizācijas laukumā vairāk nekā visi citi Apustuļi kopā.

    Pāvils vienmēr ir dedzīgs, kaut gan kādreiz atzina, ka viņam pietrūka spēka un tikai Jēzus viņam palīdzēja, jo spēks pilnveidojas vājībā. Viņš zina, cik vājš ir cilvēks, tāpēc vienu reizi ļoti maigi mācā piemēram Korintiešus, bet citreiz (kā mēs lasām šajās dienās sv. Mises laikā) ļoti bārgi rāja Galatiešus, jo kad atnāca kādi viltus brāļi un teica nu labi labi Jēzus, protāms, bet sākumā vajag jums kļūt par ebrejiem un pildīt ebreju likumus, tad viņi ieticēja. Bet Pāvils, lai glābtu viņu mūžīgo dzīvi un pestīšanu, ļoti āsi reaģēja: cita Evaņģēlija nav!... Jā mēs vai cits enģelis no debesīm sludinātu jums kādu citu Evaņģēliju līdzās tam Evaņģēlijam, ko esam jums pasludinājuši, tas lai ir nolādēts! (Gal 1, 7-8).

    Vienotība Baznīcā vienmēr bija apdraudēta dažādu iemeslu dēļ. Jēzus zināja, ka nāks tādas problēmas, tapēc pēdējo vakariņu laikā lūdzās par Apustuļiem, lai viņi būtu viens, tapat kā mēs (Jņ 17, 11). Par šo tēmu stāstīja arī trešdienas  audiencē mūsdienu Pēteris - Pāvests Francisks. Kristieši ir sašķelti un tā situācija ievaino Jēzu Kristu. Vajag mācīties pieņemt otro cilvēku, kas domā citādāk, jo caur to arī mēs kļuvam bagātāki.

    Pāvests Francisks pieminēja ar lielo prieku arī to, ka tieši šodien (trešdien) pirms 70 gadiem viņš saņēma Pirmo svēto Komūniju! Es šodien sapratu, ka taču 4. oktobrī Pāvestam bija vārda diena.

    Cilvēks dara un meklē daudz ko, bet šodienas Evaņģēlijs mums mācā, ko Pats Debesu Tēvs grib mums dot: Svēto Garu! Tāpēc galvenokārt lūgsimies, lai Viņš mums dod Svēto Garu.