Negatīva selekcija un pozitīva selekcija
Ļoti ļoti sen, pirms iestāšanos kapucīnu ordenī, biju kopā ar koleģiem pie kāda ļoti ļoti bagāta un ietekmīga cilvēka. Viss bija sagatavots, garšīgas pusdienas un arī brīnišķīgs saulains laiks. Mierīga salda saruna līdz brīdim, kad atklājās, ka es nedzeršu alkoholu. Tad mūsu saimnieks pateica kaut ko īsi un mierīgi. No šiem vārdiem sapratu, ka šajā firmā strādāt nestrādāšu.
Es ļoti labi sapratu saimnieku, jo tad, kad viņš attīstīs savu firmu un kopā ar to, vienlaikus, varu, tādi neatkarīgi (jo nedzer) cilvēki nav vajadzīgi. Cilvēks, kas nedzer, kaut ko tomēr dara. Vismaz domā. Tā ir tāda negatīva selekcija, lai vairāk man būtu, nevis lai vairāk es būtu. Pēc svētā Jāņa Pāvila II vārdiem vajag tā dzīvot, lai vairāk es būtu, nevis lai vairāk man būtu. No filmas par Karolu Voitilu (Karol Wojtyła) es atceros tādus vārdus, kurus jauneklis Karols izlasīja no sv. Jāņa no Krusta grāmatas: Piedalies tajā, kas ir, bet nepiedalies tajā, kā nav.
Es domāju, ka katrs cilvēks (ak cik tas viss, visas mūsu problēmas ir cilvēciskas, līdzīgas, ka var lietot tādu jēdzienu: katrs cilvēks) atrodas bieži vai reti tādā situācijā, kurā nolēm: es gribu būt vai es gribu, lai man būtu. Atbilde uz šo jautājumu, kaut gan notiktu sirds dziļumos un slepenībā, prasīs nākamas tādas pašas atbildes. Pēc tam tas, kas hierarhijā ir augstāk, nejautās, bet vienīgi prasīs paklausību. Viens mirklis, viens šaubu mirklis dažreiz pietiek, lai zaudētu savu vietu kādā hierarhijā.
Tās nav nekādas teorijas, tukšas un nesaistītas ar dzīvi. Jo ar ļaunumu nedrīkst ieiet dialogā, dialogs ir tur, kur ir mīlestība, kur ir Dievs, Dieva Māte, svētie un eņģeļi. Ļoti labi to rāda, tieši šo jautājumu, viens vārds, kas divās valodās pieņēma pavisam citu nozīmi (protāms arī skan citādāk): latviešu valodā vārds lūgties ir pilnīgi saistīts ar dialogu, divu personu dialogu, no kuriem vienai ir vajadzīga palīdzība un to ar paļāvību viņa lūdz otro personu, kas jau ir Debesīs, vai Personu (pašu Dievu). Poļu valodā vārds łudzić się (ha ha pat nemēģiniet to izrunāt) nozīmē, ka cilvēkam ir tukšas cerības, ilūzijas, bet cilvēks negrib to saprast un pieņemt patiesību, kura varbūt ir grūta, bet nes cerību.
Iziet no ilūzijām, no fantāzijām, atvērties uz patiesību, tā ir līdzdarbošanās ar Dievu. Tā ir pozitīva selekcija - mācīties pieņemt to, kas mani vairāk padotu Dievam, lai es vairāk būtu tajā, kas ir. Un lai es katrā situacijā pasargātos no piedalīšanos tajā, kā nav. Kas ir nekas. Šeit ir ļoti ļoti liela loma un nepieciešamība Dieva žēlastībai mūsu dzīvē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru