Lūdzies uz Svēto Garu un lasi Bībeli!

    Nesen daži cilvēki rakstīja internetā īsus tekstus par kādu kopienu Romas katoļu Baznīcā. Es ātri sapratu, ka viņi varbūt zina dažus cilvēkus, kuri tur bija un kuri nav vislabākais piemērs, bet vairāk neko drošo nezina. Tad es aicināju viņus uz katehēzēm, bet atteicās, jo viņiem kopiena nav vajadzīga.

    Es šodien nerunāšu par kopienu, bet par aicinājumu. Lūk, cilvēka aicinājumu uz kādu pasakumu vienmēr var atmest vai pieņemt, kaut gan vienmēr jācenšas meklēt lielāko labumu. Bet ja Dievs aicina? Ja Dievs aicina, tad vienmēr uz lielāko labumu. Visi Dieva aicinājumi, saucieni mūsu sirdīs atrodas vienā vispārējā aicinājumā:

    Kā paklausības bērni neļaujieties iekārēm, kurām agrāk ļāvāties nezināšanas dēļ, bet, tāpat kā jūsu Aicinātājs ir svēts, topiet arī jūs svēti visās savas dzīves gaitās! Jo ir rakstīts: esiet svēti, jo Es esmu Svēts  (1. Pētera, 1, 14-16).

    Šie vārdi no svētā Pētera pirmās vēstules skanēja dažās valodās svētā Pētera laukumā Vatikanā Ģenerālās Audiences sākumā (trešdien). Un jau katehēzes sākumā Pāvests pasvītroja, ka pēc II Vatikana koncila mācības visiem kristiešiem ir vienāds aicinājums: svētums. Un uzreiz Francisks jautā, kas ir šis aicinājums un kā to izpildīt? Un atklāj, ka svētumu neviens sev nedos, jo svētums ir Dieva dāvana! Tas notiek tad, kad Jēzus mūs ņem pie sevis un mēs esam ietērpti Viņā. Jēzus iemīlēja Baznīcu un par to atdeva pats sevi, lai mūs svētdarītu. Tāpēc svētums ir visskaistākais Baznīcas vaigs - atklāt sevi vienotībā ar Dievu, Viņa dzīves un mīlestības pilnībā.

    Svētums nav privilēģijs tikai nedaudziem, svētums ir katram kristietim. Ne tikai bīskapiem, vai priesteriem, bet visiem. Svētums nenozīmē, ka cilvēks aizvērs acis un par kaut ko domās mierā, bet svētums ir ļoti dziļa ieskatīšanās Dievā mūsu ikdienīšķajā dzīvē. Tieši parasto darbu starpā esam aicināti kļūt par svētajiem. Laulībā, ģimenē, darbā - katrā vietā un laikā jābūt atvērtam uz Dieva žēlastību, kas mūsos strādā. Kā vecāki un kā vecvecāki arī, kā katehētes un kā audzinātājas. Jākļūst redzama zīme, Dieva klātbūtnes zīme mūsu dzīvē. Nezaudējiet drosmi ejot pa šo ceļu!  - aicināja Pāvests.

    Un sirdsapziņas izmeklēšana: Kā līdz šim mēs atbildējām uz šo aicinājumu uz svētumu? Svētums nav smags, jo tā ir priecīgā piedalīšanās Kristus mīlestībā. Mīlestības dāvana tiem, kuri ir blakus. Ir mazi soli uz svētumu: palīdzēt kādam nēsāt somu, izklausīties kādu, skaitīt rožukroni, tas ir  ceļš uz svētumu. Kalpot viens otram ar dāvanu, kuru katrs saņēma, tas ir aicinājums uz svētumu. Ceļu uz svētumu neviens nemēro viens pats atsevišķi, bet mēs kopā vienā iemīlētā Kristus Miesā - Baznīcā.

    Lūgsimies uz Svēto Garu, lai mēs varētu īstenot savā dzīvē un savu kopienu dzīvē Evaņģēliju, lai mēs varētu redzēt Tas bagātību un ka mēs esam aicināti dzīvot pēc Tā lielajā priekā. Jo tikai tad mūsu dzīve būs liecība citiem.