Mazais cirslis un ziloņi

    Palasīju dažas lietas internetā. Tās bija ļoti ļoti gudras lietas. Par to, cik skaista ir pasaule, cik vērtīga ir pasaule un tajā cilvēks, kādas milzīgi lielas un skaistas skolas būvē, kādi gudri skolnieki un studenti tajās mācīsies, cik brīnišķīgie līderi staigās pa visu Latviju, cik lielas lietas notiek pasaulē, Latvijas valsts var palīdzēt citām valstīm, daudz laimīgo un daudz nelaimīgo, nedrīkst domāt citādāk, jāiet uz priekšu kopā kopā, brīnišķīgie projekti, nopietni un droši, Rietumu civilizācija, procesi un procesi, un procesi, zīmogi, atļaujas, certifikāti, autoritātes, vienīgais attīstības ceļš, draudzība ar dabu, bērnu tiesības, ģimene ir slikta...

    Es skatos uz savu blogu, kā mazais cirslis uz savu dārziņu un nopūtu: Labi, ka vēl ir, ka lieli ziloņi to neieraudzīja un neuzrakstīja kādu jaunu likumu. Kādu? Piemēram: nevar rakstīt blogu. Ja tu gribi rakstīt blogu, tev vajag pabeigt blogeru fakultāti universitātē, jāizlasa 2015 grāmatas, jāsaliek 1945 eksamenus, jāstrādā 2 gadus arhīvā, 5 gadus biblitēkā, katru gadu jāraksta bloga projektu, jāsalasa zīmogi, paraksti, jāpiedalās blogeru arodbiedrībā, jāpiedalās gājienos u.t.t. un tad tu varēsi sākt blogu, bet katru tekstu pirms publicēšanas jānes uz novada izglitības direktoru, lai saņemtu pēc nedēļas atļauju pēc "uzlabošanas"...

    Vai man drīkst rakstīt blogu? Kāpēc šis blogs? Lūk, viena no atbildēm (jo iemesli ir daži, nevis viens) ir šāda: Kur tikai ir cilvēki, priesteris grib sludināt Labo Vēsti, Evaņģēliju, par Jēzu Kristu, Kas ir vienīgais Pestītājs, Kas atbrīvo ticīgo cilvēku no grēka verdzības, no bailēm, no sistēmām, kas nicina cilvēka cieņu. Uz cilvēku, uz personu, jārunā nevis ar gudriem vārdiem, bet ar vārdiem, kuros ir Dieva spēks. Tikai tad, kad sludināšana ir ar sāli, rodas ticība. No klausīšanās rodas ticība. Jāsludina Dieva vārds dzīvē, cilvēkā vidē, tas nozīmē arī internetā un tajā mazā fragmentiņā, kas saucās "blogosfēra".

    Es saprotu, ka esmu šeit vajadzīgs un man ir liels prieks, ka iegājāt pie manis jau 1089 reizes! Es nerakstu ciparu dēļ, bet lai jums pateiktu dažus vārdus par Jēzu Kristu. Skatiens uz pasauli un... rodas bailes un nedrošība. Skatiens uz Jēzu un... rodas miers, prieks, cerība, dedzība, brālība, atvēras sirds, taisās plāni, parādas Dieva žēlastības darbi :)

*  *  *

   Ziniet, ļoti svarīgi ir lūgties viens par otru. Ir piemēram tāda akcija manā kapucīnu provincē, lai lūgtos par misjonāriem (ir 50 misjonāru!). Organizē šo akciju brālis Gžegožs (poliski Grzegorz) un vinš man atsūtīja sarakstu ar 15 (!) cilvēkiem, kuri vienu gadu lūdzas par mani! Briņīšķīgi! Cilvēki, kuri dzīvo Polijā, Belģijā un Zviedrijā. Vārbūt kāds no lasītājiem gribētu lūgties vienu gadu par kapucīnu misjonāru? Jā kāds gribētu pieņemt tādu lēmumu, tad vajadzētu sūtīt uz manu epastu savu vārdu un uzvārdu, adresi un valsti. Tad es pārsūtīšu br. Gžegožam, pēc tam viņš man un pārsūtīšu Jums, kā saucas un kur kalpo konkrēts misjonārs, par kuru Jums nāks lūgties vienu gadu. Tikai vienu :)

    Aha, nosauksim so akcjiu tā: Lūdzies Par Misjonāru. Epastā var tā rakstīt, vai saīsinājumu LPM
    Brālis Gžegožs man uzrakstīja, ka tagad notiek lūgšanas par misjonāru tulkošana uz angļu valodu, lai māsai, kas Latvijā uzņēmās lūgties par misjonāru, būtu šīs lūgšanas teksts (viņa ļoti labi runā angliski). Es uzrakstīju viņam, lai pamēģina tulkot uz latviešu valodu. Redzēsim, kā būs :)