Mūsu bagātība saucas: cerība Dievā

    Ufff, es esmu drusciņ noguris, kā parasti pateiktu katrs priesteris svētdien vakarpusē. Daļēji es piedalījos alfa kursu rekolēkcijās, kuras, ja es labi saprotu, bija labās, Dieva žēlastību saņēmām daudz. Svētais Gars darbojās un mūsu sirdis bija atvērtas. Es ceru, ka dzīve nesīs labus augļus.

    Es jau dažas dienas domāju par misjonāriem, kuri atbrauks evaņģēlizēt Viļaku un apkārtni. Kaut ko jau saplānoju, lai viņus labi uzņemtu. Kad pirms brīža runāju par to ar kādu priesteri, sapratu, ka viss, viss ir atkarīgs no Dieva. Un tas ir ļoti labi, jo vēl citi no labas sirds piedalās šajā sagatavošana, lai palīdzētu misjonāriem.

    Kad es sapratu, ka viss ir atkarīgs no Dieva (un tas ir ļoti labi!), es saņēmu tajā pašā brīdī tādu īsziņu no cita priestera:

    ...bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs jūsu ticībā ar visu prieku un mieru, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā (Rom 15, 13).

    Es plānoju kaut ko 100 %, bet Dievs man māca vienmēr skatīties uz Viņu, paļaujties uz Viņu. Dievs dod cilvēkam talantus, lai pateicoties tiem cilvēks uzbūvētu ostiņu, bet Dievs pēkšņi sūta kuģi, ar kuru ticīgs cilvēks skatīsies Dieva darbu un brīnumu okeānu.