sestdiena, 2014. gada 15. novembris

Vai dzīvē mēs redzam Dieva plānus?
    2500 km, nogurums, saaukstēšanās, tikšanās un darīšanas, bet tagad jau atpakaļ Viļakā un drusciņ paspēju atpūsties.
    Sākumā liels paldies t. Jānim no Olaines, bez kura LIELAS palīdzības šī nedēļa nebūtu tik brīnišķīga un arī vieglāka.
    LIELS paldies t. Jāņa Ģimenei un mājai - pirmajai draudzīgajai mājai aiz robežas.
    LIELS paldies priesteriem Feliksam un Ivaram, kas mani aizvietoja.
    LIELS paldies t. Boguslavam, Olaines prāvestam, ka tik laipni mani uzņēma.
    LIELS paldies manai Ģimenei un visiem citiem labas gribas cilvēkiem.
    LIELS paldies visiem priesteriem, pie kuriem baznīcās svinējām svēto Misi.
    LIELS paldies Jums, mani Mīļie, par izturību, bet es šajās dienās rakstīt nevarēju un kādu brīvu laiku vajadzēja veltīt atpūtai.
    Es nerakstīšu par policiju, kuru Polijā 11. novembrī varēja redzēt gandrīz visur un policisti kontrolēja ceļotājus, mūs arī dažas reizes.
    Mēs tur braucām savās darīšanās un ar Dieva un labās gribas cilvēku palīdzību tas viss tika izdarīts. Lai Dievs visiem simtkārtīgi aizmaksā :) Manas darīšanas bija saistītās ar (es ceru) nākamas misjonāru ekipas atbraukšanu un kalpošanu Viļakā :)
    Aha, sveicieni Annai (māsai Annai), kuru paņēmu autostopā. Jā, jā, cilvēks. tieši cilvēks veido kultūru, tāpēc cilvēks ir lielāks nekā visaugstākā un viss... viss... viss... un nezinu vēl kāda viss... kultūra. Ir katrā cilvēkā tāda vieta, kas saucas sirdsapziņa, kur, cilvēka būtnes dziļumos, runā uz viņu pats Dievs. Sākumā cilvēks domā, ka tās ir tikai domas. Viena doma mani attaisno, otra - tiesā. Un tā ir. Bet lielā sirds klusumā uz cilvēka sirdi un prātu runā pats Dievs. Lai cilvēks jau nemaldītos un neveidotu sev dievus, kuru nav, Dievs sūtīja savu Dēlu un dibināja Baznīcu, kura ir... klausies, kura ir Jēzus Kristus Mistiskā Miesa. Mēs visi esam grēcinieki, bet Baznīca ir svētā, jo ir vienota ar Jēzu. Anna, es ticu, ka būs tāds laiks, ka Tu man atsūtīsi kādu skaisto vēstuli, bet pat ja nebūs vēstules, tad es ticu, ka Dievs, Kas ir Mīlestība, mīl katru savu bērnu un ja bērns meklēs, tad Viņš aicinās bērnu uz lielāko mīlestību. Citādāk nevar būt. Nav iespējams. Tu netici? Redzēsi :)
    Jā, cilvēkam ir savi plāni, bet vēl vairāk Dievam ir savi plāni! Ja es stāstītu, ko es darīju šajās dienās, ko citi darīja, tas viss būtu gandrīz nekas, ja es nepateiktu par vislielāko - par Dieva mērķi, kas man tur kādā baznīciņā jādara. Tur Dievs man ļāva parūpēties par Viņu Vissvētākajā Sakramentā, pacelt Konsekrētās Zīmes un ielikt trauciņā pie tabernakulija. Neviens šo situāciju neieraudzītu un Vissvētākais Sakraments būtu kādā stūrī negodā. Visi šie kilometri, nogurums, saaukstēšanās, tikšanās un darīšanas ir nekas salīdzinājumā ar Dieva plāniem.
    Vai Tu tici, ka Dievs tevi mīl? Nu, bet tik un tā Dievs Tevi mīl. Ļoti Ļoti Ļoti. Jo Dievs ir Mīlestība.
*   *   *
  Šeit, lūk, pārtulkota lūgšana par misjonāriem. Liels paldies brālim Gžegožam un brālim Jānim :)


Lūgšana par misionāriem

Slavēts esi Dievs,
par Tavu misionāru liecību.
Tu iedvesi viņu sirdīs apustulisko dedzību,
lai pametot uz visiem laikiem savu ģimeni un dzimteni
dotos uz nepazīstamu zemi 
sludināt Evanģēliju tiem, kurus uzskatīja par saviem brāļiem.
Slavēts esi Dievs,
par visām žēlastībām kādas izplūda pār tiem cilvēkiem,
caur viņu vārdiem, caur viņu rokām un piemēru.
Viņi veltīja savu dzīvi līdz beigām.
Liec Kungs, lai šī Baznīca,
apslacīta ar viņu sviedriem un asinīm, sasniedz briedumu.
Lai dzemdina daudz dēlu un meitu,
kas aizstātu tos, kuri jau aizgājuši no sīs pasaules.
Lai Tavs vārds tiktu pielūgts visā zemē.

Jānis Pāvils II

 *   *   *
     Jau par vienu misjonāru kāds lūdzas. Pateikšu tikai, ka viņa vārds ir Mariušs un kalpo Gabonā, uz paša ekvatora! Misjonāru ir ļoti ļoti daudz, tāpēc aicinu pievienoties akcijai LPM (Lūdzies Par Misjonāru!). Tad katrs saņems "savu" misjonāru. Pietiek vienīgi sūtīt kādus savus datus uz manu epastu, es - brālim Gžegožam un viņš atpakaļ misjonāra vārdu.
 *   *   *
     Aha, vēl viena ļoti ļoti priecīga vēsts: šodien es sāku lūgties par 28. (jā, jā, divdesmit astoto) nepiedzimušo bērnu garīgajā adopcijā. Es sen sāku, tas bija svētceļojumā uz Čenstohovu. Es Tev ļoti ļoti pateicos, Dievs.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru