Gars un budžets

    Sākumā dažus vārdus par goru. Atklājās, ka gors nav gors, bet gars. Tika vienīgi "pielīmēts" burts "O" uz "A", tā vismaz ir vikipēdijā. Un otrā lieta, kāpēc tā saucas Latgales vēstniecība? Taču pie sevis neviens nebūvē vēstniecību? Bet varbūt es pa maz zinu ģeogrāfiju un Latgale ir citur un ir ļoti ļoti liela. Jo uz ekrana, kas atrodas koridorā, visu laiku "gāja" dažādu pasākumu reklāma, piemēram, no Londonas dziedās Gospelu, bet no Maskavas dejos baletu. Ak, cik lielā ir Latgale. Bet, protāms, bija kaut kas par veco mazo Latgali, par pr. Franci Trasunu. Mēs zinām, cik traģiski un netaisnīgi beidzās viņa dzīve šeit virs zemes. Bet tagad ir gars Latgales sirdī un viss būs "labi". Ir forma un virziens un nākamo Trasunu nebūs. Nebūs vajadzīgi.

    Šodien Jēzus Evaņģēlijā stāstīja par budžetu. Jā, jā, par budžetu. Šis budžets saucas Mans māceklis. Tam ir divi elementi: mantojums (krusts) un darbība (sekošana Jēzum). Ja cilvēks veido budžetu pēc savām vajadzībām un pieņem tikai vienu elementu - mantojumu, tad pēc kāda laika atmetīs to, jo ieraudzīs, ka tas nenes augļus, bet smagums ir ists un nepanesams. Un atstāj to, kā nepabeigto torni, kurā paliek tikai ieļaunojuma smaka.

    Ja cilvēks veido budžetu pēc savām vajadzībām un pienem tikai šo otro elementu - darbību, tad pēc kāda laika pametīs to sakot: Es esmu tukšs, manī nava nekāda satura, es taisu "šovu", tam visam nav jēgas. Tad viņam ir iespēja atgriezties, iet uz nomalu vietu, uz rekolekcijām, uz svētceļojumu, vai vienkārši staigāt uz baznīcu, uz sakramentiem un mācīties saprast arī krusta vajadzību. Ja nē un apzināti taisīs šo tukšo "šovu", tad darīs tā, kā karalis, kas iet pretī lielākai armijai un zina, ka nekādas cerības uz uzvaru nav, ne no cilvēkiem, jo cilvēki nemirs par "šovu", ne no Dieva, jo "šovmens" nepieņēma Jēzus zīmi un ieroci - krustu.

    Jēzus mums mācā, ka šim budžetam nedrīkst pat pieskarties tēvs un māte, un sieva, un bērni, un brāļi, un māsas, un pat mana paša dvēsele nedrīkst neko "uzlabot", "mainīt" un "remontēt" ne krustu, ne Evaņģēliju. Jo nevar pieņemt tādu iespēju, ka pēc kāda laika, kāds vai es pats, kādos apstākļos mainīšu budžetu, varbūt tikai gribēšu "padalīties" ar citiem, jo nekad šeit virs zemes nebūs tā, ka cilvēks, pat ļoti svēts, nemeklēs (pat tikai domās) iespēju atbrīvoties vai no krusta, vai no sekošanas Jēzum.

    Nekādas "filozofijas" nav ar šo budžetu un nav ko meklēt kādas noslēptas nozīmes. Ir tikai viens stabils elements - mantojums (krusts) un otrais vājšs un nestabils (sekošana Jēzum). Iepriecinājums viens - kopā ar mani iet Jēzus Kristus, stiprina Svētais Gars, es eju pie Tēva, kas ir debesīs, palīdz man Dieva Māte un svētie. Un tie, kuri nes krustu.

 *  *  *

   Ziniet, ļoti svarīgi ir lūgties viens par otru. Ir piemēram tāda akcija manā kapucīnu provincē, lai lūgtos par misjonāriem (ir 50 misjonāru!). Organizē šo akciju brālis Gžegožs (poliski Grzegorz) un vinš man atsūtīja sarakstu ar 15 (!) cilvēkiem, kuri vienu gadu lūdzas par mani! Briņīšķīgi! Cilvēki, kuri dzīvo Polijā, Belģijā un Zviedrijā. Vārbūt kāds no lasītājiem gribētu lūgties vienu gadu par kapucīnu misjonāru? Jā kāds gribētu pieņemt tādu lēmumu, tad vajadzētu sūtīt uz manu epastu savu vārdu un uzvārdu, adresi un valsti. Tad es pārsūtīšu br. Gžegožam, pēc tam viņš man un pārsūtīšu Jums, kā saucas un kur kalpo konkrēts misjonārs, par kuru Jums nāks lūgties vienu gadu. Tikai vienu :)

    Aha, nosauksim so akcjiu tā: Lūdzies Par Misjonāru. Epastā var tā rakstīt, vai saīsinājumu LPM
    Brālis Gžegožs man uzrakstīja, ka tagad notiek lūgšanas par misjonāru tulkošana uz angļu valodu, lai māsai, kas Latvijā uzņēmās lūgties par misjonāru, būtu šīs lūgšanas teksts (viņa ļoti labi runā angliski). Es uzrakstīju viņam, lai pamēģina tulkot uz latviešu valodu. Redzēsim, kā būs :)