Vai tu gribi satikties ar savējiem šķīstītavā?

    Šodien bija (vēl drusciņ palika) Visu ticīgo mirušo piemiņas diena. Mēs lūdzamies par mūsu tuviniekiem, kuri jau ir mūžībā. Apmeklējām kapsētas, piedalījāmies svētajā Misē, pieņēmām sv. Komūniju par mirušajiem un skaitījām visas vajadzīgas lūgšanas, lai upurētu dvēselēm šķīstītavā pilnas atlaidas. Tāda sevīšķā iespēja ir līdz 8. novembrim. Padomājiet, vai būtu labi un skaisti, vai ne, ja mēs pēc nāves satiktos ar mūsu radiniekiem, draugiem, labdariem šķīstītavā? Vai mēs visi nepriecātos, ka esam pestīti, tikai vajag drusciņ pamocīties šeit? Un pēc tam visu mūžību Debesu Valstība! Es domāju, ka tur mēs nedzirdētu labdien! bet kādu citu teikumu, vai jautājumu: Ko tu esi darījis, lai man palīdzētu ieiet ātrāk Debesu Valstībā? Es visus šos garus 50 gadus, kurus es jau esmu mūžībā, gaidu un prātā man ir viena vienīga domā - "kad mani MĪĻIE uz zemes beigu beigās noskaitīs šos lūgšanas šo vienu vienīgo reizi, lai es saņemtu pilnas atlaidas un ieietu Debesu Valstībā?" Ja nē, tad kopā sēdēsim šķīstītavā un tikai skaitīsim tos, kuri pirms mums simtiem miljoniem ieies Dieva Valstībā...

    Tagad man jau jāiet sagatavoties rīta braukšanai uz Aglonu. Svētīgo nedēļu!