trešdiena, 2014. gada 31. decembris

 Kas atbrīvo no elles?
    Protāms, ka Jēzus nāk cilvēkam palīgā, lai mēs neieietu šajā īstajā ellē. Bet ir vēl tā saukta elle, kura kādā veidā ir saistīta ar šo īsto, jo var vest uz turieni. Varbūt pārāk grūta tēma vecā 2014 gada pēdējā dienā? Es domāju, ka nē, jo labi ir ieiet jaunajā gadā ar realizmu, ka mūsos un citos, mūsu brāļos un māsās ir vēl priekšā daudz garīgā darba.
    Lai nerakstītu par visām lietām, pieminēšu īsi trīs elles, kurus vajag atmest, tas ir atgriezties. Visas šīs lietas ir saistītas ar cilvēka nepareizo, slimo, apmaldīto domāšanu, bet tieši no tādas nepareizas domāšanas ir visgrūtāk atbrīvoties. Nevar atgriezties, ja cilvēks nemaina savu domāšanu.
    Pirmo elli aprakstīju iepriekšējā ziņā, kur vīram bija tikai divi dzīves varianti: strādāt, vai piedzerties, plus sievas man vienalga... Un šeit nepalīdzēs attaisnoties Es esmu krievu laiku cilvēks, jo tāda dzīve ved uz īsto elli. Tā jau ir elles priekštelpa, jo cilvēks ir tālu no Dieva, tik tālu, ka pat nejūt Viņa klātbūtni un tāpēc nesauc Palīgā! Šī bezcerība un izmisums slēpjas zem darbiem un dzeršanām, lai nejauši cilvēks nesāktu saukt Dievu palīgā, tas ir lūgties. Tā ir pirmā elle.
    Otrā elle ir tad, kad cilvēks tic saviem sapņiem. Un neviens nevar viņu pārliecināt, ka tas ir nepareizi un ka pat Aristotels sacīja par tiem kuri balstās uz savām domām, nevis uz realitātes: Sākumā mazā kļūda, pēc tam lielā. Jau nerakstīšu par to, ka cilvēks vienai domai seko, bet citai nē, un nevar pateikt, kāpēc tā ir? Mēs varbūt vēlāk mēģināsim pameklēt atbildi. Jā cilvēks gribētu izpildīt visas savas domas, visus sapņus, tad ātri ieraudzītu, ka tas viņu ved pa taisni uz īsto elli.
    Un trešā elle, tā ir maģiskā domāšana. Raksturojas ar to, ka visām redzamām lietām, kuras īstenībā ir normālās un tipiskās, cilvēks kas dzīvo šajā ellē iedot pavisam citas nozīmes. Kādas nozīmes? Pats cilvēks nezina, bet uzsver, ka tās lietas viņam draud. Mēs dzirdējām par melno kaķi uz ielas, par kapejku uz kapa, par puķi, kura kādam par neuzmanību izkrita pie kaimiņa durvīm. Bet kam ir maģiskā domāšana, domā, kāda nu nelaime viņam draud. Un neguļ, neiet ārā, baidās iet uz veikalu, baidās no katra trokšņa, un tā tālāk. No citu cilvēku stāstiem, vai no savas cilvēciskās pieredzes mēs to zinām. Tā ir dzīve dziļās bailēs, no kuras cilvēks bieži neprot atbrīvoties.
    Bet pateicība Dievam, ka sūtīja pasaulē savu Vienpiedzimušo Dēlu Jēzu Kristu, Kas mūs atbrīvoja no bailēm. Un mēs nesaņēmām baiļu garu, bet Svēto Garu, Kas mūs, kā pieņemtiem par Dieva bērņiem, māca saukt: Abba! Tēvs! Lai atdzīvinātu ticību saņemto Kristības sakramentā un tālāk caur tuvāko piemēru ir vajadzīgi tie, kuri sludinās par Jēzu Kristu, sludinās Evaņģēliju. Un sludinās citur, nevis savā ģimenē, citur nevis savā draudzē, citur nevis savā valstī. Jo pravietis nekad nav pieņemts par tādu savā dzimtenē. Jālūdzas nemitīgi par jauniem paaicinājumiem uz garīgo kārtu, uz konsekrēto dzīvi, uz misionāriem. Ja tev ir kāds, kas dzīvo savā ellē un tu nevari viņam palīdzēt, lūdzies, lai Dievs sūtītu viņam tādu misionāru. Ja tu saproti jaunās evaņģēlizācijas vajadzību, kļūsi par misionāru. Par misionāru tālu no sāvējiem. Misionāriem nekad netrūkst darba viņu kalpošanā. Lai Jēzus darbojas caur tavām rokām, kājām, muti.


* * * 
Aicinu lūgties par misjonāriem visā pasaulē. Ja kāds no Jums gribētu vienu gadu lūgties katru dienu par konkrētu misjonāru (zinās viņa vārdu, uzvārdu un kurā valstī kalpo), lai man raksta uz epastu. Paldies! 

Lūgšana par misionāriem:

Slavēts esi Dievs, par Tavu misionāru liecību.
Tu iedvesi viņu sirdīs apustulisko dedzību,
lai pametot uz visiem laikiem savu ģimeni un dzimteni
dotos uz nepazīstamu zemi sludināt Evanģēliju tiem,
kurus uzskatīja par saviem brāļiem.
Slavēts esi Dievs, par visām žēlastībām kādas izplūda pār tiem cilvēkiem,
caur viņu vārdiem, caur viņu rokām un piemēru.
Viņi veltīja savu dzīvi līdz beigām.
Liec Kungs, lai šī Baznīca, apslacīta ar viņu sviedriem un asinīm,
sasniedz briedumu. Lai dzemdina daudz dēlu un meitu,
kas aizstātu tos, kuri jau aizgājuši no sīs pasaules.
Lai Tavs vārds tiktu pielūgts visā zemē.

 Jānis Pāvils II

1 komentārs:

  1. Šodien Pāvests Francisks savā sprediķī vēsperu laikā jautāja, kā mēs dzīvojam: vai tā kā Dieva bērni, vai tā kā vergi? Vai dzīvojam pēc Kristus logikas, vai pēc šīs pasaules logikas - daram to, ko mums runā velns? Mūsu dzīves ceļā vienmēr ir tendence pretoties atbrīvošanai. Mums ir bailes pret brīvību. Vairāk mēs gribam būt vergi. Brīvība mūs biedē, jo tā gaidā atbildību, lai dzīvotu labi. Bet nebrīve ierobežo mūsu laiku uz vienu mirkli, kurā mēs jutamies drošāki. Tās ir situācijas atdalītas no pagātnes un no nākotnes. Verdzība mums traucē pilnībā dzīvot šajā brīdī, jo mūs taisa ciet uz nākotni un uz pagātni. Tādā veidā mēs aizslēdzam sevi uz mūžību. Vieglāk bija Dievam atbrīvot Izredzēto tautu no Ēģiptes, nekā Ēģipti izvest no Izredzētas tautas sirdīm. Viņi ilgojās pēc sīpoliem Ēģiptē, pie galda. Tāda nebrīve liekas drošāka un vieglāka nekā brīvība. Mēs arī priecājamies šajā konkrētajā brīdī. Ir vajadzīga sirds izmeklēšana...

    AtbildētDzēst