Trīs cilvēki

    Šodien pirms svētās Mises uz baznīcu atnāca trīs cilvēki. Gāja uz priekšu ļoti lēni, 5 cm, 10 cm, 5 cm, 5 cm... Un tā kādas 5 minūtes. Pa vidū bija veca sieviete, pa labi mazdēls, pa kreisi meita. Atnāca pie grēksūdzes, lai saņemtu grēku piedošanu un tādā veidā vislabāk sagatavoties Kristus dzimšanas svētkiem.

    Var liekties, ka viss ir pret viņu: vecums - daudz daudz gadu, varbūt kādas slimības, kā parasti ir cilvēkiem, tālāk auksts laiks, no rīta slidens, uz asfalta parādījās ledus. Es domāju, ka no mašīnas līdz baznīcai viņa, ar tuvāko palīdzību, varēja iet kādas 10 minūtes. Bet iepriekš vēl 10 minūtes mašīnā, un kādas 5 minūtes no mājas līdz mašīnai.

    Es dzīvē satiku daudzus cilvēkus, kuriem galvēna doma ir atgūt veselību, lai tikai Dieviņš dotu veselību! Nav ko brinīties. Ja kāds bija par kaut ko atbildīgs, piemēram par ģimeni, par darba vietu, par kādu ideju, tad slimība izslēdz viņu no aktīvitātes, no tā, kas līdz šim bija dārgs, bet tur jau ir citi cilvēki, kas to turpina, un ja vēl slimais jūtas nevajadzīgs savā sabiedrībā, nejūt šo mīlestību, šo jūtīgumu, šīs sirds dāvanas ļoti ļoti gaidītas, tad lūdzas par veselību. Ja nav cilvēka, kas palīdzētu ieiet krusta noslēpumā, jā, tieši krusta noslēpumā, tad nav ko brinīties, ka cilvēks grib tikai veselību, tādā nozīmē, ka varbūt visi apkārt tikai to piedāvā un spēlē savu lomu un runā: Veselība ir vissvarīgākā, lai tikai būtu veselība... tad kā slimais, vecais, vientuļš cilvēks, kas jau negrib citiem traucēt, kas jau padevās likteņim un dzīvo bez kontakta ar plašo pasauli, ar draugiem un draudzenēm, kas jau daudzkārt pārliecinājās, ka faktiski jau neko nespēj, no tā, kas jau darīja, kā šis cilvēks, kas jau nav skaists, kas jau neko jauno nepateiks, kuru jau neviens negrib klausīties, kā šis cilvēks var runāt: Dievs mani mīl!

    Tomēr var, ja ir ticība. Var, ja ir ticība un kāds ticīgais cilvēks blakus, tad var iet kā tanks uz baznīcu un vilkt citus. Vai organizēt laiku nozīmē to pašu, kā palīdzēt cilvēkam? Vai Jēzus tālāk laimīgajā sabiedrībā ir uzskatīts par nevajadzīgo? Vai cilvēki arī šodien nerāda ar pirkstu, kur Viņam jāstāv? Vai Jēzus nav uzskatīts par noziedznieku, ar kuru nedrīkst draudzēties? Vai runāt par Jēzu, par Viņa mīlestību uz mums, par mūsu mīlestību uz Viņu ir kauns? Vai sabiedrībai, kurai ir viss pārpilnībā ir vēl vajadzīgs Dievs?

    Bet tomēr es redzu tālāk šo veco kundzi, kas lēni iet uz grēksūdzi, kas varbūt dažas dienas gatavojās, lai satiktos ar Jēzu arī svētajā Komūnijā. Es viņu redzu, kā tādu, kas velk pie Jēzu visu savu pasauli, kuru Dievs viņai ir devis, ar šo cerību, ka izdosies, ka Dievs palīdzēs, ka notiks Dieva griba līdz Āmen.

 *   *   *

Aicinu lūgties par misjonāriem visā pasaulē. Ja kāds no Jums gribētu vienu gadu lūgties katru dienu par konkrētu misjonāru (zinās viņa vārdu, uzvārdu un kurā valstī kalpo), lai man raksta uz epastu. Paldies!

 Lūgšana par misionāriem:

 Slavēts esi Dievs, par Tavu misionāru liecību.
Tu iedvesi viņu sirdīs apustulisko dedzību,
lai pametot uz visiem laikiem savu ģimeni un dzimteni
dotos uz nepazīstamu zemi
sludināt Evanģēliju tiem, kurus uzskatīja par saviem brāļiem.
Slavēts esi Dievs, par visām žēlastībām kādas izplūda pār tiem cilvēkiem,
caur viņu vārdiem, caur viņu rokām un piemēru.
Viņi veltīja savu dzīvi līdz beigām.
Liec Kungs, lai šī Baznīca, apslacīta ar viņu sviedriem un asinīm,
sasniedz briedumu. Lai dzemdina daudz dēlu un meitu,
kas aizstātu tos, kuri jau aizgājuši no sīs pasaules.
Lai Tavs vārds tiktu pielūgts visā zemē.

Jānis Pāvils II