Kāpēc vīrieši neiet uz baznīcu?

    Kādreiz es uzdevu jautājumu kādam vīram un viņa sievai:

- Kāpēc vīrieši neiet uz baznīcu?

    Pēc brītiņa sākās atbildes:

- Vīrieši strādā piecas dienas. Sestdien un svētdien, kad ir brīvs laiks, viņi kaut ko dara mājās un saimniecībā. Tas ir nepieciešams.

- Bet man vienalga... - teica sieva.

    Cita atbilde:

- Trūkst naudas. Vīriem jāstrādā, lai nopelnītu naudu, lai būtu ne tikai ko ēst, bet arī mašīna, drēbes.

- Bet man vienalga... - teica sieva.

    Nākamā atbilde:

- Vīrieši dzer. Kad ir brīvs laiks, tad dzer.

- Bet man vienalga... - teica sieva.

    Un tālāk:

- Vīrieši neiet uz baznīcu, jo izbrauca un dzīvo citur, citās valstīs.

- Bet man vienalga... - teica sieva.

    Man šķiet, ka bija vēl citas atbildes, bet neatcēros. Beigu beigās vīrs teica:

- Man ir tikai divi varianti: vai strādāt, vai dzert. Es pats neeju uz baznīcu, jo daudz strādāju. Kad tikai nestrādāju, tad dzeru. Man patīk dzert. Man garšo šņabs.

    Es viņam saku, ka es nedzeru.

- Es arī mēģināju nedzert, bet neizdevas. Šņabs man garšo.

    Es padomāju, ka viņam vēl ir labi. Ir sieva, bērni, mašīna, māja, darbs, ir vajadzīgs cilvēkiem, var nopelnīt naudu. Un šņabs, kas viņam garšo un grib to dzert. Kas būs tad, kad viņš sāks to zaudēt? Ja tagad neprot priecāties no dzīves? Nebūs labāk, pats no sevis cilvēks pēkšņi nekļūs labāks, ja tagad, savā garīgajā dzīvē ir vienkārši miris?

    Es viņam un viņa sievai pateicu īsi kerīgmu, labo vēsti par Jēzu Kristu, Kas uzvarēja visu ļauno.

- Es esmu krievu laiku cilvēks, tapēc neeju uz baznīcu.

- Bet man vienalga... - teica sieva. - Uz redzēšanos!

    Slava Kristum par šo īsu sarunu! Lūgsimies, lai Jēzus sūtītu pie viņiem misionārus, atbrīvotu no ļaunā un lai viņi sāktu jauno dzīvi. Lai pārietu no nāves dzīvē. 

* * * 

Aicinu lūgties par misjonāriem visā pasaulē. Ja kāds no Jums gribētu vienu gadu lūgties katru dienu par konkrētu misjonāru (zinās viņa vārdu, uzvārdu un kurā valstī kalpo), lai man raksta uz epastu. Paldies!

Lūgšana par misionāriem:

Slavēts esi Dievs, par Tavu misionāru liecību.
Tu iedvesi viņu sirdīs apustulisko dedzību,
lai pametot uz visiem laikiem savu ģimeni un dzimteni
dotos uz nepazīstamu zemi sludināt Evanģēliju tiem,
kurus uzskatīja par saviem brāļiem.
Slavēts esi Dievs, par visām žēlastībām kādas izplūda pār tiem cilvēkiem,
caur viņu vārdiem, caur viņu rokām un piemēru.
Viņi veltīja savu dzīvi līdz beigām.
Liec Kungs, lai šī Baznīca, apslacīta ar viņu sviedriem un asinīm,
sasniedz briedumu. Lai dzemdina daudz dēlu un meitu,
kas aizstātu tos, kuri jau aizgājuši no sīs pasaules.
Lai Tavs vārds tiktu pielūgts visā zemē.

Jānis Pāvils II