Vai Bībele ir instrukcija?

    Šodien klausījos kāda vēstures profesora lekciju par Austrumiem, sevišķi par šo teritoriju vēsturi, kur bija Babilona, Asīrija, pilsētas: Ur, Ninive, no kurienes nāca Ābrahams, kur tagad ir Irākas valsts. Pēc lekcijas kāds vīrietis, kas sevi sauc par ateistu, pajautāja profesoram par Bībeli: Ir zināms, ka daudzi Vecās Derības stāsti ir arī citās reliģijās un kultūrās. Vai Bībele, sevišķi Vecā Derība, neko jauno neienes Austrumu kultūrā un religijās? Vai no Bībeles kaut kas paliktu, ja atņemtu šos stāstus?

    Profesors atbildēja, ka katra reliģija ir kā sistēma, viena un nesadalīta, bet tāpēc, ka bija tāds jautājums, tad jāsaka, ka Vecajā Derībā Izredzētā Tauta gaidā Pestītāju. Tas ir pavisam cits un jauns elements, kura nav citās reliģijās.

    Bet protāms tapēc ka mēs esam ticīgie ļaudis, lasām Bībeli kā Dieva vēstuli mums. Un tam ir vajadzīga ticība. Par ticību ir runā šodienas pirmajā lasījumā. Sakumā Dievs caur pravieti pieminēja Ābrahamu, kas ir mums tēvs ticībā. Un arī tālāk, ka Izredzētā Tauta, redzēdama Dieva darbus, Dieva pestīšanu, atbildēs ar ticību: ...kad ieraudzīs manu roku darbus, tad ļaudis savā vidū turēs svētu manu vārdu...

    Arī Evaņģēlijā Jēzus jautā neredzīgiem: Vai jūs ticat? Un pēc tam vēlreiz teica: Lai jums notiek saskaņā ar jūsu ticību! Tā jau bija konkrēta ticība uz Pestītāju, Kas atnāca pasaulē. Bez ticības būtu tā, kā ar manu koleģi, kurš sāka lasīt Bībeli. Viņš nebija sagatavots lasīšanai un varbūt uzskatīja katru vārdu grāmatā par Dieva Vārdu, jo pēc 200 lpp. tālāk nelasīja. Un teica tā, kā arī cits citā herezijā, ka Dievs ir arī ļauns, jo atļāva kariem un visām citām nelaimēm. Lūk kas var notikt cilvēka dzīvē, ja nav ticības, ka cilvēks grib kaut ko spriest par Dievu nekontaktēdamies ar Viņu ticībā!

    Baznīcas ticība tā nav ticība propagandei (kāds man šodien piezvanīja un teica, ka cilvēki līdz šim atcerās un tic Lenina likbez-am - analfabetisma apkarošana), bet Dieva Atklāsme dota mums, lai mēs to pieņemtu un lai mēs tiktu atpestīti.