pirmdiena, 2014. gada 8. decembris

Uz misijām...
    Senāk misjonāri uz misijām devās uz Āfriku, Dienvidameriku vai uz Āziju. Bet pēdēja gadsimta laikā pasaule tik ļoti mainījās, ka valstis, kuras līdz šim bija uzskatītas par katoliskām un bieži sūtīja misjonārus uz visu pasauli, tagad gaidā misjonārus. Sevišķi Eiropa un Ziemeļamerika. Ir vajadzīgi ļoti ļoti dedzīgi misjonāri un misjonāres, kuri būs liecinieki. Tagad nevar tālāk nodot ticību, ja sludinātājs nav ļoti ļoti dedzīgs Jēzus liecinieks. Nav iespējams. Protāms, ar Dieva palīdzību.
    Kāpēc sludinātājam jākļūst par sevišķi dedzīgo liecinieku? Par sevišķi dedzīgo un patiesi ticīgo Krustā Sistā un Augšāmceltā Kristus liecinieku. Jo cilvēku spiež "citi dievi", kuri kaut ko apsola, bet pēc tam atņem. Arī cilvēcisko cieņu. Katram cilvēkam ir nepieciešama Patiesība, kurā būs skaidra un saprotama viņa dzīve. Cilvēka priekšā ir vienmēr šie divi ceļi: pirmais dzīvības un mīlestības ceļš, kas ved uz Dieva valstību. Otrais nāves un naida, un grēka ceļš, kas ved uz pazušanu. Dedzīga mīlestība tā, kas sludina par Jēzu Kristu, var dot jauno dzīvi konkrētam cilvēkam. Vai atradīsies tādi misjonāri un misjonāres? Vai vajadzīgi? Vai atradīs kalpošanu? Nejautājiet! Cilvēki slāpst pēc Dieva vārda.
    Es ceru, ka jau rīt atbrauks jauna misjonāru grupa, lai kalpotu mūsu draudzēs. Tāpēc es jau dažas dienas gatavoju viņiem vietas. Un es saprotu, ka šī "kārtošana un lietu parnešana" nav nekas cits, kā Dieva dāvana. Jo tad, kad sāku novembrī lūgties katru dienu par 28 nepiedzimušo bērnu, pieņēmu lēmumu kaut ko tādu līdzīgo darīt. Un lūk, darba man ir pārpilnībā :)
    Ak Dievs, es Tev ļoti ļoti pateicos, ka Tu esi tik tuvu katram cilvēkam. Un es Tev pateicos par misjonāriem, kuri atbrauks :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru